SN 40. Moggallānasaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 40.1

40.1 Paṭhamajhānapañhāsutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahāmoggallāno sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

2. “Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘paṭhamaṁ jhānaṁ, paṭhamaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho paṭhamaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati paṭhamaṁ jhānan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

3. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, paṭhamaṁ jhānaṁ pamādo, paṭhame jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, paṭhame jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, paṭhame jhāne cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti.

Paṭhamaṁ.

40.2 Dutiyajhānapañhāsutta

1. “‘Dutiyaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho dutiyaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati dutiyaṁ jhānan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, dutiyaṁ jhānaṁ pamādo, dutiye jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, dutiye jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, dutiye jhāne cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti.

Dutiyaṁ.

40.3 Tatiyajhānapañhāsutta

1. “‘Tatiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho tatiyaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—idha bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati tatiyaṁ jhānanti.

So khvāhaṁ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, tatiyaṁ jhānaṁ pamādo, tatiye jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, tatiye jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, tatiye jhāne cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ āvuso sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti.

Tatiyaṁ.

40.4 Catutthajhānapañhāsutta

1. “‘Catutthaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho catutthaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati catutthaṁ jhānan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato sukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, catutthaṁ jhānaṁ pamādo, catutthe jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, catutthe jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, catutthe jhāne cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti.

Catutthaṁ.

40.5 Ākāsānañcāyatanapañhāsutta

1. “‘Ākāsānañcāyatanaṁ, ākāsānañcāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho ākāsānañcāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati ākāsānañcāyatanan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, ākāsānañcāyatanaṁ pamādo, ākāsānañcāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, ākāsānañcāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, ākāsānañcāyatane cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti.

Pañcamaṁ.

40.6 Viññāṇañcāyatanapañhāsutta

1. “‘Viññāṇañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho viññāṇañcāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati viññāṇañcāyatanan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, viññāṇañcāyatanaṁ pamādo, viññāṇañcāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, viññāṇañcāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, viññāṇañcāyatane cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti.

Chaṭṭhaṁ.

40.7 Ākiñcaññāyatanapañhāsutta

1. “‘Ākiñcaññāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho ākiñcaññāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati ākiñcaññāyatanan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, ākiñcaññāyatanaṁ pamādo, ākiñcaññāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, ākiñcaññāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, ākiñcaññāyatane cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti.

Sattamaṁ.

40.8 Nevasaññānāsaññāyatanapañhāsutta

1. “‘Nevasaññānāsaññāyatanaṁ, nevasaññānāsaññāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho nevasaññānāsaññāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati nevasaññānāsaññāyatanan’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, nevasaññānāsaññāyatanaṁ pamādo, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya …pe… mahābhiññataṁ patto”ti.

Aṭṭhamaṁ.

40.9 Animittapañhāsutta

1. “‘Animitto cetosamādhi, animitto cetosamādhī’ti vuccati. Katamo nu kho animitto cetosamādhīti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati animitto cetosamādhī’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato nimittānusāri viññāṇaṁ hoti.

2. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna, moggallāna. Mā, brāhmaṇa, animittaṁ cetosamādhiṁ pamādo, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ saṇṭhapehi, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ ekodiṁ karohi, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja vihāsiṁ.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti.

Navamaṁ.

40.10 Sakkasutta

1. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

10. Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

11. Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

12. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

16. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe….

Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe….

Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe….

Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

17. “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

18. Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

19. Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

2. “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

20. Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

21. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

22. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

23. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

24. Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

25. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

26. “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

27. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

28. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

29. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

3. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅgha …pe… sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

30. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe….

31. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

32. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

33. “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

34. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe….

35. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

36. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti …pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

37. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

38. “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

39. Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe….

4. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

40. Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe….

41. Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

42. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

43. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

44. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe….

45. Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

46. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ …pe…

atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

47. “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

48. Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

49. Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

5. “Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

50. Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

51. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

52. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

53. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā …pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

54. Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti—dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

Dasamaṁ.

6. “Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti …pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

7. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

8. “Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

9. Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

40.11 Candanasutta

1. Atha kho candano devaputto …pe….

2. Atha kho suyāmo devaputto …pe….

3. Atha kho santusito devaputto …pe….

4. Atha kho sunimmito devaputto …pe….

5. Atha kho vasavatti devaputto …pe….

6. (Yathā sakkasuttaṁ tathā ime pañca peyyālā vitthāretabbā.)

Ekādasamaṁ.

Moggallānavaggo paṭhamo.

7. Tassuddānaṁ

Savitakkāvitakkañca,
sukhena ca upekkhako;
Ākāsañceva viññāṇaṁ,
ākiñcaṁ nevasaññinā;
Animitto ca sakko ca,
candanekādasena cāti.

Moggallānasaṁyuttaṁ samattaṁ.