SN 38. Jambukhādakasaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 38.1

38.1 Nibbānapañhāsutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho jambukhādako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jambukhādako paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

2. “‘Nibbānaṁ, nibbānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.

“Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Paṭhamaṁ.

Katamaṁ nu kho, āvuso, nibbānan”ti?

“Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati nibbānan”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti?

“Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

38.2 Arahattapañhāsutta

1. “‘Arahattaṁ, arahattan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Ayaṁ kho, āvuso, maggo, ayaṁ paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti.

“Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Dutiyaṁ.

Katamaṁ nu kho, āvuso, arahattan”ti?

“Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo—idaṁ vuccati arahattan”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti?

“Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

38.3 Dhammavādīpañhāsutta

1. “Ke nu kho, āvuso sāriputta, loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā”ti?

“Ye kho, āvuso, rāgappahānāya dhammaṁ desenti, dosappahānāya dhammaṁ desenti, mohappahānāya dhammaṁ desenti, te loke dhammavādino. Ye kho, āvuso, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Yesaṁ kho, āvuso, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, te loke sugatā”ti.

2. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti?

“Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti.

“Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Tatiyaṁ.

38.4 Kimatthiyasutta

1. “Kimatthiyaṁ, āvuso sāriputta, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī”ti?

“Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti?

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti?

2. “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa dukkhassa pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Catutthaṁ.

38.5 Assāsappattasutta

1. “‘Assāsappatto, assāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Pañcamaṁ.

Kittāvatā nu kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti?

“Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti.

38.6 Paramassāsappattasutta

1. “‘Paramassāsappatto, paramassāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Kittāvatā nu kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti?

“Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti, ettāvatā kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti.

“Katamo pana, āvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti.

38.7 Vedanāpañhāsutta

1. “‘Vedanā, vedanā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Sattamaṁ.

Katamā nu kho, āvuso, vedanā”ti?

“Tisso imāvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—imā kho, āvuso, tisso vedanā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti?

38.8 Āsavapañhāsutta

1. “‘Āsavo, āsavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ āsavānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Katamo nu kho, āvuso, āsavo”ti?

“Tayo me, āvuso, āsavā. Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—ime kho, āvuso, tayo āsavā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṁ āsavānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—

38.9 Avijjāpañhāsutta

1. “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Navamaṁ.

Katamā nu kho, āvuso, avijjā”ti?

“Yaṁ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ—ayaṁ vuccatāvuso, avijjā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etissā avijjāya pahānāya, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

38.10 Taṇhāpañhāsutta

1. “‘Taṇhā, taṇhā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Dasamaṁ.

Katamā nu kho, āvuso, taṇhā”ti?

“Tisso imā, āvuso, taṇhā. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—imā kho, āvuso, tisso taṇhā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—

38.11 Oghapañhāsutta

1. “‘Ogho, ogho’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Ekādasamaṁ.

Katamo nu kho, āvuso, ogho”ti?

“Cattārome, āvuso, oghā. Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho—ime kho, āvuso, cattāro oghā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ oghānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—

38.12 Upādānapañhāsutta

1. “‘Upādānaṁ, upādānan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Dvādasamaṁ.

Katamaṁ nu kho, āvuso, upādānan”ti?

“Cattārimāni, āvuso, upādānāni. Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ—imāni kho, āvuso, cattāri upādānānī”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ upādānānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ—

38.13 Bhavapañhāsutta

1. “‘Bhavo, bhavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Terasamaṁ.

Katamo nu kho, āvuso, bhavo”ti?

“Tayome, āvuso, bhavā. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo—ime kho, āvuso, tayo bhavā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti.

“Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ bhavānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ—

38.14 Dukkhapañhāsutta

1. “‘Dukkhaṁ, dukkhan’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Cuddasamaṁ.

Katamaṁ nu kho, āvuso, dukkhan”ti?

“Tisso imā, āvuso, dukkhatā. Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā—imā kho, āvuso, tisso dukkhatā”ti.

“Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ—

38.15 Sakkāyapañhāsutta

1. “‘Sakkāyo, sakkāyo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā”ti.

Pannarasamaṁ.

Katamo nu kho, āvuso, sakkāyo”ti?

“Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti?

“Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti.

“Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa sakkāyassa pariññāya, seyyathidaṁ—

38.16 Dukkarapañhāsutta

1. “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye dukkaran”ti?

Jambukhādakasaṁyuttaṁ samattaṁ.

“Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkarā”ti.

“Pabbajitena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti?

“Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā”ti.

“Abhiratena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti?

“Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā”ti.

“Kīvaciraṁ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṁ assā”ti?

“Naciraṁ, āvuso”ti.

Soḷasamaṁ.

2. Tassuddānaṁ

Nibbānaṁ arahattañca,
dhammavādī kimatthiyaṁ;
Assāso paramassāso,
vedanā āsavāvijjā;
Taṇhā oghā upādānaṁ,
bhavo dukkhañca sakkāyo.
Imasmiṁ dhammavinaye dukkaranti.