SN 37. Mātugāmasaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 37.1

37.1 Mātugāmasutta

1. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantaamanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi? Na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantaamanāpo hoti purisassa.

Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi? Rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso, pajañcassa labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassā”ti.

Paṭhamaṁ.

37.2 Purisasutta

1. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato puriso ekantaamanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi? Na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekantaamanāpo hoti mātugāmassa.

Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi? Rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso, pajañcassa labhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassā”ti.

Dutiyaṁ.

37.3 Āveṇikadukkhasutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni, yāni mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa catutthaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi.

Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo purisassa pāricariyaṁ upeti. Idaṁ kho, bhikkhave, mātugāmassa pañcamaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi.

Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni, yāni mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehī”ti.

Tatiyaṁ.

Katamāni pañca?

Idha, bhikkhave, mātugāmo daharova samāno patikulaṁ gacchati, ñātakehi vinā hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa paṭhamaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi.

Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo utunī hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa dutiyaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi.

Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo gabbhinī hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa tatiyaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi.

Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo vijāyati.

37.4 Tīhidhammehisutta

1. “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi tīhi?

Idha, bhikkhave, mātugāmo pubbaṇhasamayaṁ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Majjhanhikasamayaṁ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Sāyanhasamayaṁ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati.

Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Catutthaṁ.

(…)

37.5 Kodhanasutta

1. Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca:

“idhāhaṁ, bhante, mātugāmaṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantaṁ. Katīhi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti?

2. “Pañcahi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi?

Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, kodhano ca hoti, duppañño ca hoti—

imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Pañcamaṁ.

37.6 Upanāhīsutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, upanāhī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

37.7 Issukīsutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, issukī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Sattamaṁ.

37.8 Maccharīsutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, maccharī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

37.9 Aticārīsutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, aticārī ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… upapajjatī”ti.

Navamaṁ.

37.10 Dussīlasutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, dussīlo ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjatī”ti.

Dasamaṁ.

37.11 Appassutasutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, appassuto ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjatī”ti.

Ekādasamaṁ.

37.12 Kusītasutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, kusīto ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Dvādasamaṁ.

37.13 Muṭṭhassatisutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, muṭṭhassati ca hoti, duppañño ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjatī”ti.

Terasamaṁ.

37.14 Pañcaverasutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo …pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī ca hoti, adinnādāyī ca hoti, kāmesumicchācārī ca hoti, musāvādī ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti.

Cuddasamaṁ.

Paṭhamapeyyālavaggo.

2. Tassuddānaṁ

Mātugāmo puriso ca,
āveṇikā tidhammo ca;
Kodhano upanāhī ca,
issukī maccharena ca;
Aticārī ca dussīlo,
appassuto ca kusīto;
Muṭṭhassati pañcaveraṁ,
kaṇhapakkhe pakāsito.

37.15 Akkodhanasutta

1. Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, mātugāmaṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantaṁ. Katīhi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti?

2. “Pañcahi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, akkodhano ca hoti, paññavā ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti.

Paṭhamaṁ.

37.16 Anupanāhīsutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, anupanāhī ca hoti, paññavā ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti.

Dutiyaṁ.

37.17 Anissukīsutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, anissukī ca hoti, paññavā ca hoti …pe….

Tatiyaṁ.

37.18 Amaccharīsutta

1. “Amaccharī ca hoti, paññavā ca hoti …pe….

Catutthaṁ.

37.19 Anaticārīsutta

1. “Anaticārī ca hoti, paññavā ca hoti …pe….

Pañcamaṁ.

37.20 Susīlasutta

1. “Sīlavā ca hoti, paññavā ca hoti …pe….

Chaṭṭhaṁ.

37.21 Bahussutasutta

1. “Bahussuto ca hoti, paññavā ca hoti …pe….

Sattamaṁ.

37.22 Āraddhavīriyasutta

1. “Āraddhavīriyo ca hoti, paññavā ca hoti …pe….

Aṭṭhamaṁ.

37.23 Upaṭṭhitassatisutta

1. “Upaṭṭhitassati ca hoti, paññavā ca hoti …pe… imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti.

Navamaṁ.

2. Ime aṭṭha suttantasaṅkhepā.

37.24 Pañcasīlasutta

1. “Pañcahi, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti—imehi kho, anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti.

Dasamaṁ.

Dutiyapeyyālavaggo.

2. Tassuddānaṁ

Dutiye ca akkodhano,
anupanāhī anissukī;
Amaccharī anaticārī,
sīlavā ca bahussuto;
Vīriyaṁ sati sīlañca,
sukkapakkhe pakāsito.

37.25 Visāradasutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti.

Paṭhamaṁ.

37.26 Pasayhasutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo sāmikaṁ pasayha agāraṁ ajjhāvasatī”ti.

Dutiyaṁ.

37.27 Abhibhuyyasutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ—imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo sāmikaṁ abhibhuyya vattatī”ti.

Tatiyaṁ.

37.28 Ekasutta

1. “Ekena ca kho, bhikkhave, balena samannāgato puriso mātugāmaṁ abhibhuyya vattati. Katamena ekena balena? Issariyabalena abhibhūtaṁ mātugāmaṁ neva rūpabalaṁ tāyati, na bhogabalaṁ tāyati, na ñātibalaṁ tāyati, na puttabalaṁ tāyati, na sīlabalaṁ tāyatī”ti.

Catutthaṁ.

37.29 Aṅgasutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, na ca puttabalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, na ca sīlabalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, sīlabalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti.

Katamāni pañca?

Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti.

Pañcamaṁ.

Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca bhogabalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca—evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, na ca ñātibalena—evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti.

37.30 Nāsentisutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca ñātibalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti.

Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca puttabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti.

Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Katamāni pañca?

Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti.

Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti.

Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca rūpabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti.

Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca bhogabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti.

37.31 Hetusutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ.

Na, bhikkhave, mātugāmo rūpabalahetu vā bhogabalahetu vā ñātibalahetu vā puttabalahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Sīlabalahetu kho, bhikkhave, mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti.

Sattamaṁ.

37.32 Ṭhānasutta

1. “Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni dullabhāni akatapuññena mātugāmena. idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī samānā sāmikaṁ abhibhuyya vatteyyanti—idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena.

Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni dullabhāni akatapuññena mātugāmenāti.

Katamāni pañca?

Patirūpe kule jāyeyyanti—idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gaccheyyanti—idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvaseyyanti—idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī assanti—Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmena. idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena.

2. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī samānā sāmikaṁ abhibhuyya vatteyyanti—idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena.

Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmenā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Katamāni pañca?

Patirūpe kule jāyeyyanti—idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gaccheyyanti—idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvaseyyanti—idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena.

Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī assanti—

37.33 Pañcasīlavisāradasutta

1. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti.

Navamaṁ.

37.34 Vaḍḍhīsutta

1. “Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamehi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti, varādāyinī ca kāyassāti.

2. Saddhāya sīlena ca yādha vaḍḍhati,
Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ;
Sā tādisī sīlavatī upāsikā,
Ādīyati sāramidheva attano”ti.

Dasamaṁ.

Balavaggo tatiyo.

3. Tassuddānaṁ

Visāradā pasayha abhibhuyya,
Ekaṁ aṅgena pañcamaṁ;
Nāsenti hetu ṭhānañca,
Visārado vaḍḍhinā dasāti.

Mātugāmasaṁyuttaṁ samattaṁ.