SN 35. Saḷāyatanasaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 35.1

35.1 Ajjhattāniccasutta

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Kāyo anicco. Yadaniccaṁ …pe…

mano anicco. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Paṭhamaṁ.

yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Sotaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ …pe…

ghānaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ …pe…

jivhā aniccā.

35.2 Ajjhattadukkhasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Dutiyaṁ.

Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Sotaṁ dukkhaṁ …pe… ghānaṁ dukkhaṁ … jivhā dukkhā … kāyo dukkho … mano dukkho. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā;

35.3 Ajjhattānattasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Tatiyaṁ.

Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Sotaṁ anattā …pe… ghānaṁ anattā … jivhā anattā … kāyo anattā … mano anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe…

35.4 Bāhirāniccasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Catutthaṁ.

Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā.

35.5 Bāhiradukkhasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Pañcamaṁ.

Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā.

35.6 Bāhirānattasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, anattā. nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā …pe… gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe…

35.7 Ajjhattāniccātītānāgatasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ atītānāgataṁ; Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo anicco …pe… mano anicco atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti.

Sattamaṁ.

ko pana vādo paccuppannassa.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Sotaṁ aniccaṁ … ghānaṁ aniccaṁ … jivhā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya.

35.8 Ajjhattadukkhātītānāgatasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ atītānāgataṁ; Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo dukkho …pe… mano dukkho atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

ko pana vādo paccuppannassa.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ dukkhaṁ …pe… ghānaṁ dukkhaṁ …pe… jivhā dukkhā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya.

35.9 Ajjhattānattātītānāgatasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā atītānāgataṁ; Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo anattā …pe… mano anattā atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti.

Navamaṁ.

ko pana vādo paccuppannassa.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ anattā …pe… ghānaṁ anattā …pe… jivhā anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya.

35.10 Bāhirāniccātītānāgatasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītānāgatā; dhammā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; anāgate dhamme nābhinandati; paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti.

Dasamaṁ.

ko pana vādo paccuppannānaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā …

35.11 Bāhiradukkhātītānāgatasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti …pe….

Ekādasamaṁ.

35.12 Bāhirānattātītānāgatasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, anattā atītānāgatā; dhammā anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; anāgate dhamme nābhinandati; paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti.

Dvādasamaṁ.

Aniccavaggo paṭhamo.

ko pana vādo paccuppannānaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … Tassuddānaṁ

2. Aniccaṁ dukkhaṁ anattā ca,
tayo ajjhattabāhirā;
Yadaniccena tayo vuttā,
te te ajjhattabāhirāti.

35.13 Paṭhamapubbesambodhasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

‘yaṁ kho cakkhuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ cakkhussa assādo. Yaṁ cakkhuṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ cakkhussa ādīnavo. Yo cakkhusmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ.

Yaṁ sotaṁ …pe… yaṁ ghānaṁ …pe… yaṁ jivhaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ jivhāya assādo. Yaṁ jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ jivhāya ādīnavo. Yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ jivhāya nissaraṇaṁ. Yaṁ kāyaṁ …pe… yaṁ manaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ manassa assādo. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: Yaṁ mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo, ayaṁ manassa ādīnavo. Yo manasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ manassa nissaraṇan’ti.

‘ko nu kho cakkhussa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko sotassa …pe… ko ghānassa … ko jivhāya … ko kāyassa … ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti?

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ.

2. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ.

Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti.

Paṭhamaṁ.

35.14 Dutiyapubbesambodhasutta

1. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: Yaṁ rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ rūpānaṁ ādīnavo. Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. Yaṁ sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … yaṁ dhamme paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ dhammānaṁ assādo. Yaṁ dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ dhammānaṁ ādīnavo. Yo dhammesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ dhammānaṁ nissaraṇan’ti.

‘ko nu kho rūpānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saddānaṁ …pe… ko gandhānaṁ … ko rasānaṁ … ko phoṭṭhabbānaṁ … ko dhammānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yaṁ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpānaṁ assādo. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ.

2. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ.

Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti.

Dutiyaṁ.

35.15 Paṭhamaassādapariyesanasutta

1. “Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Sotassāhaṁ, bhikkhave … ghānassāhaṁ, bhikkhave … jivhāyāhaṁ bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo jivhāya assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya assādo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo jivhāya ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ jivhāya nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yo cakkhussa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ …pe… manassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo manassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo manassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ manassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ.

Yāvatā cakkhussa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo cakkhussa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ.

2. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ …pe…

paccaññāsiṁ.

Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti.

Tatiyaṁ.

35.16 Dutiyaassādapariyesanasutta

1. “Rūpānāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Saddānāhaṁ, bhikkhave … gandhānāhaṁ, bhikkhave … rasānāhaṁ, bhikkhave … phoṭṭhabbānāhaṁ, bhikkhave … dhammānāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo dhammānaṁ assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo dhammānaṁ ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Yo rūpānaṁ assādo tadajjhagamaṁ. Dhammānāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ dhammānaṁ nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ.

Yāvatā rūpānaṁ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpānaṁ ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ …pe… paccaññāsiṁ.

2. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti.

Catutthaṁ.

35.17 Paṭhamanoceassādasutta

1. “No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya assādo, tasmā sattā jivhāya sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, jivhāya ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya ādīnavo, tasmā sattā jivhāya nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, jivhāya nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya nissaraṇaṁ, tasmā sattā jivhāya nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, kāyassa assādo abhavissa … no cedaṁ, bhikkhave, manassa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā manasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa assādo, tasmā sattā manasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, manassa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā manasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa ādīnavo, tasmā sattā manasmiṁ nibbindanti. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa assādo tasmā sattā cakkhusmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, manassa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā manasmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā manasmā nissaranti.

No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa ādīnavo tasmā sattā cakkhusmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa nissaraṇaṁ tasmā sattā cakkhusmā nissaranti.

No cedaṁ, bhikkhave, sotassa assādo abhavissa … no cedaṁ, bhikkhave, ghānassa assādo abhavissa … no cedaṁ, bhikkhave, jivhāya assādo abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya sārajjeyyuṁ. Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu, neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu.

2. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti.

Pañcamaṁ.

35.18 Dutiyanoceassādasutta

1. “No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ assādo abhavissa, nayidaṁ sattā rūpesu sārajjeyyuṁ. phoṭṭhabbānaṁ … dhammānaṁ assādo abhavissa, nayidaṁ sattā dhammesu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ assādo, tasmā sattā dhammesu sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā dhammesu nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ ādīnavo, tasmā sattā dhammesu nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā dhammehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā dhammehi nissaranti.

Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ assādo, tasmā sattā rūpesu sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā rūpesu nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ ādīnavo, tasmā sattā rūpesu nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā rūpehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā rūpehi nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu, neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti.

2. Chaṭṭhaṁ.

35.19 Paṭhamābhinandasutta

1. “Yo, bhikkhave, cakkhuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi.

Yo sotaṁ …pe… yo ghānaṁ …pe… yo jivhaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi. Yo kāyaṁ …pe… yo manaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi.

2. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Sattamaṁ.

Yo dukkhaṁ nābhinandati, ‘parimutto so dukkhasmā’ti vadāmi.

Yo sotaṁ …pe… yo ghānaṁ …pe… yo jivhaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, ‘parimutto so dukkhasmā’ti vadāmi. Yo kāyaṁ …pe… yo manaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi.”

35.20 Dutiyābhinandasutta

1. “Yo, bhikkhave, rūpe abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi. Yo sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi.

2. “Yo ca kho, bhikkhave, rūpe nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi. Yo sadde …pe… gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, ‘aparimutto so dukkhasmā’ti vadāmi.”

Aṭṭhamaṁ.

35.21 Paṭhamadukkhuppādasutta

1. “Yo, bhikkhave, cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo sotassa …pe… yo ghānassa … yo jivhāya … yo kāyassa … yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo.

2. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhussa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo sotassa … yo ghānassa … yo jivhāya … yo kāyassa … yo manassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti.

Navamaṁ.

35.22 Dutiyadukkhuppādasutta

1. “Yo, bhikkhave, rūpānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo saddānaṁ …pe… yo gandhānaṁ … yo rasānaṁ … yo phoṭṭhabbānaṁ … yo dhammānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo.

2. Yo ca kho, bhikkhave, rūpānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo saddānaṁ …pe… yo gandhānaṁ … yo rasānaṁ … yo phoṭṭhabbānaṁ … yo dhammānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti.

Dasamaṁ.

Yamakavaggo dutiyo.

3. Tassuddānaṁ

Sambodhena duve vuttā,
Assādena apare duve;
No cetena duve vuttā,
Abhinandena apare duve;
Uppādena duve vuttā,
Vaggo tena pavuccatīti.

35.23 Sabbasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti.

Paṭhamaṁ.

“Sabbaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha.

Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca—idaṁ vuccati, bhikkhave, sabbaṁ.

Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sabbaṁ paccakkhāya aññaṁ sabbaṁ paññāpessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa; puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṁ āpajjeyya.

35.24 Pahānasutta

1. “Sabbappahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Dutiyaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo? Cakkhuṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ pahātabbaṁ, cakkhusamphasso pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ …pe…

jivhā pahātabbā, rasā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ pahātabbaṁ, jivhāsamphasso pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. Kāyo pahātabbo … mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, manoviññāṇaṁ pahātabbaṁ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ.

Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo”ti.

35.25 Abhiññāpariññāpahānasutta

1. “Sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Tatiyaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo? Cakkhuṁ, bhikkhave, abhiññā pariññā pahātabbaṁ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ …pe…

jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. Kāyo abhiññā pariññā pahātabbo … mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, manosamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ.

Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo”ti.

35.26 Paṭhamaaparijānanasutta

1. “Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. jivhāviññāṇaṁ …pe… jivhāsamphassaṁ …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṁ …pe… manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

Kiñca, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya?

Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya …pe…

jivhaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rase …pe… Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. jivhāviññāṇaṁ …pe… jivhāsamphassaṁ …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṁ …pe… manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya.

2. Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti.

Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya?

Catutthaṁ.

Cakkhuṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya …pe… jivhaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Rase …pe…

35.27 Dutiyaaparijānanasutta

1. “Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya?

Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe…

yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā;

yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā—

idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

2. Sabbaṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya?

Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe…

yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā;

yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā—

idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti.

Pañcamaṁ.

35.28 Ādittasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi …pe…

mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ, manosamphasso āditto. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

“sabbaṁ, bhikkhave, ādittaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ ādittaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi …pe…

jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṁ ādittaṁ, jivhāsamphasso āditto. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti.

2. Chaṭṭhaṁ.

35.29 Addhabhūtasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. Kāyo addhabhūto …pe… mano addhabhūto, dhammā addhabhūtā, manoviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, manosamphasso addhabhūto, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ ‘vimuttam’iti ñāṇaṁ hoti,

‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Sattamaṁ.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

“sabbaṁ, bhikkhave, addhabhūtaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ addhabhūtaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, addhabhūtaṁ, rūpā addhabhūtā, cakkhuviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, cakkhusamphasso addhabhūto, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi …pe…

jivhā addhabhūtā, rasā addhabhūtā, jivhāviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, jivhāsamphasso addhabhūto, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ.

35.30 Samugghātasāruppasutta

1. “Sabbamaññitasamugghātasāruppaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Rase na maññati, rasesu na maññati, rasato na maññati, rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāviññāṇasmiṁ na maññati, jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṁ meti na maññati. Jivhāsamphassaṁ na maññati, jivhāsamphassasmiṁ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati …pe… manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. Dhamme na maññati, dhammesu na maññati, dhammato na maññati, dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṁ na maññati, manoviññāṇasmiṁ na maññati, manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṁ meti na maññati. Manosamphassaṁ na maññati, manosamphassasmiṁ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati.

Sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ meti na maññati. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmīti.

So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. Rūpe na maññati, rūpesu na maññati, rūpato na maññati, rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññati, cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññati. Cakkhusamphassaṁ na maññati, cakkhusamphassasmiṁ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati …pe…

jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati.

35.31 Paṭhamasamugghātasappāyasutta

1. “Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Rase na maññati …pe… jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāsamphassaṁ na maññati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati …pe… manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. Dhamme na maññati …pe… manoviññāṇaṁ na maññati, manosamphassaṁ na maññati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati.

Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Taṁ suṇātha.

Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātuāyatanaṁ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti.

Navamaṁ.

Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. Rūpe na maññati …pe… cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhusamphassaṁ na maññati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati.

Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati …pe…

jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati.

35.32 Dutiyasamugghātasappāyasutta

1. “Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha.

Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā?

10. “Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

11. “Aniccaṁ, bhante”.

12. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

13. “Dukkhaṁ, bhante”.

14. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

15. “No hetaṁ, bhante” …pe….

16. “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

17. “Aniccā, bhante” …pe….

18. “Rasā … jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphasso …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

19. “Aniccaṁ, bhante” …pe…

2. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

20. dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?

21. “Anicco, bhante”.

22. “Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

23. “Aniccaṁ, bhante”.

24. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

25. “Dukkhaṁ bhante”.

26. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

27. “No hetaṁ, bhante”.

28. “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Sabbavaggo tatiyo.

Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…

jivhāyapi nibbindati, rasesupi …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti.

Dasamaṁ.

29. Tassuddānaṁ

Sabbañca dvepi pahānā,
parijānāpare duve;
Ādittaṁ addhabhūtañca,
sāruppā dve ca sappāyā;
Vaggo tena pavuccatīti.

3. “Aniccaṁ, bhante”.

4. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

5. “Dukkhaṁ, bhante”.

6. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

7. “No hetaṁ bhante”.

8. “Rūpā …pe… cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

9. “Anicco, bhante” …pe….

35.33-42

1. Sāvatthinidānaṁ.

jivhā … rasā … jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphasso … yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. Kāyo …pe… mano jātidhammo, dhammā jātidhammā, manoviññāṇaṁ jātidhammaṁ, manosamphasso jātidhammo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi … cakkhuviññāṇepi … cakkhusamphassepi …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Tatra kho …pe…

Paṭhamaṁ.

“sabbaṁ, bhikkhave, jātidhammaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ jātidhammaṁ? Cakkhu, bhikkhave, jātidhammaṁ. Rūpā … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso jātidhammo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ …pe…

“Sabbaṁ, bhikkhave, jarādhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Dutiyaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, byādhidhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Tatiyaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, maraṇadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Catutthaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, sokadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Pañcamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, saṅkilesikadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, khayadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Sattamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, vayadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, samudayadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Navamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, nirodhadhammaṁ … saṅkhittaṁ.

Dasamaṁ.

Jātidhammavaggo catuttho.

2. Tassuddānaṁ

Jātijarābyādhimaraṇaṁ,
Soko ca saṅkilesikaṁ;
Khayavayasamudayaṁ,
Nirodhadhammena te dasāti.

35.43-51

1. Sāvatthinidānaṁ.

mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Paṭhamaṁ.

Tatra kho …pe…

“sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ …pe…

jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Kāyo anicco …pe… “Sabbaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ …pe….

Dutiyaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, anattā …pe….

Tatiyaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ …pe….

Catutthaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ …pe….

Pañcamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ …pe….

Chaṭṭhaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ …pe….

Sattamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ …pe….

Aṭṭhamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, upaddutaṁ …pe….

Navamaṁ.

35.52 Upassaṭṭhasutta

1. “Sabbaṁ, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Dasamaṁ.

Sabbaaniccavaggo pañcamo.

Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ upassaṭṭhaṁ? Cakkhu, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ, rūpā upassaṭṭhā, cakkhuviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, cakkhusamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ …pe…

jivhā upassaṭṭhā, rasā upassaṭṭhā, jivhāviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, jivhāsamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. Kāyo upassaṭṭho …

mano upassaṭṭho, dhammā upassaṭṭhā, manoviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, manosamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ.

2. Tassuddānaṁ

Aniccaṁ dukkhaṁ anattā,
abhiññeyyaṁ pariññeyyaṁ;
Pahātabbaṁ sacchikātabbaṁ,
abhiññeyyapariññeyyaṁ;
Upaddutaṁ upassaṭṭhaṁ,
vaggo tena pavuccatīti.

Saḷāyatanavagge paṭhamapaṇṇāsako samatto.

3. Tassa vagguddānaṁ

Aniccavaggaṁ yamakaṁ,
Sabbaṁ vaggaṁ jātidhammaṁ;
Aniccavaggena paññāsaṁ,
Pañcamo tena pavuccatīti.

35.53 Avijjāpahānasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:

“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

2. “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. manaṁ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

Paṭhamaṁ.

Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ …

35.54 Saṁyojanappahānasutta

1. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato, saṁyojanā pahīyantī”ti?

kāyaṁ … manaṁ … dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā pahīyantī”ti.

Dutiyaṁ.

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Rūpe … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ …

35.55 Saṁyojanasamugghātasutta

1. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti?

kāyaṁ … manaṁ … dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti.

Tatiyaṁ.

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Rūpe anattato … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ …

35.56 Āsavapahānasutta

1. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā pahīyantī”ti …pe….

Catutthaṁ.

35.57 Āsavasamugghātasutta

1. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā samugghātaṁ gacchantī”ti …pe….

Pañcamaṁ.

35.58 Anusayapahānasutta

1. “Kathaṁ nu kho …pe… anusayā pahīyantī”ti …pe….

Chaṭṭhaṁ.

35.59 Anusayasamugghātasutta

1. “Kathaṁ nu kho …pe… manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti.

Sattamaṁ.

anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti …pe… sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ … dhamme …

35.60 Sabbupādānapariññāsutta

1. “Sabbupādānapariññāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. jivhañca paṭicca rase ca …

kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca …

manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti.

Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo?

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati …

ghānañca paṭicca gandhe ca …

35.61 Paṭhamasabbupādānapariyādānasutta

1. “Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Phassapaccayā vedanā.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti.

Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti.

Navamaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo?

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti …pe…

jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe…

manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso.

35.62 Dutiyasabbupādānapariyādānasutta

1. “Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo?

10. “Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

11. “Anicco, bhante” …pe….

12. “Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

13. “Aniccaṁ, bhante” …pe….

14. “Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano … dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

15. “Aniccaṁ, bhante”.

16. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

17. “Dukkhaṁ, bhante”.

18. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

19. “No hetaṁ, bhante”.

2. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

20. “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Avijjāvaggo paṭhamo.

Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…

jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe…

manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti.

Dasamaṁ.

21. Tassuddānaṁ

Avijjā saṁyojanā dve,
āsavena duve vuttā;
Anusayā apare dve,
pariññā dve pariyādinnaṁ;
Vaggo tena pavuccatīti.

3. “Aniccaṁ, bhante”.

4. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

5. “Dukkhaṁ, bhante”.

6. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

7. “No hetaṁ, bhante”.

8. “Rūpā …pe… cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe….

35.63 Paṭhamamigajālasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṁ etadavoca:

“‘ekavihārī, ekavihārī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ekavihārī hoti, kittāvatā ca pana sadutiyavihārī hotī”ti?

2. “Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandiyā sati sārāgo hoti; sārāge sati saṁyogo hoti. Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati.

Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni; atha kho sadutiyavihārīti vuccati. Taṁ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa appahīnā. Tasmā ‘sadutiyavihārī’ti vuccati.

Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandiyā sati sārāgo hoti; sārāge sati saṁyogo hoti. Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati.

…pe…

Santi kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti; sārāge asati saṁyogo na hoti.

3. Nandisaṁyojanavippayutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati. Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Atha kho ekavihārīti vuccati. Taṁ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa pahīnā. Tasmā ‘ekavihārī’ti vuccatī”ti.

Paṭhamaṁ.

Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti; sārāge asati saṁyogo na hoti. Nandisaṁyojanavisaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati …pe…

santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā …pe…

santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.

35.64 Dutiyamigajālasutta

1. Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṁ etadavoca:

“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

2. “Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi …pe…

santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi.

3. Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmi …pe…

santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā …pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmī”ti.

4. Atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharato nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā migajālo arahataṁ ahosīti.

Dutiyaṁ.

35.65 Paṭhamasamiddhimārapañhāsutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā …pe… bhagavantaṁ etadavoca:

“‘māro, māro’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, māro vā assa mārapaññatti vā”ti?

2. “Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Atthi sotaṁ, atthi saddā, atthi sotaviññāṇaṁ, atthi sotaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Atthi ghānaṁ, atthi gandhā, atthi ghānaviññāṇaṁ, atthi ghānaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Atthi jivhā, atthi rasā, atthi jivhāviññāṇaṁ, atthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Atthi kāyo, atthi phoṭṭhabbā, atthi kāyaviññāṇaṁ, atthi kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

3. Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Natthi sotaṁ …pe… natthi ghānaṁ …pe… natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāviññāṇaṁ, natthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi kāyo …pe….

Natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā”ti.

Tatiyaṁ.

35.66 Samiddhisattapañhāsutta

1. “‘Satto, satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, satto vā assa sattapaññatti vā”ti …pe….

Catutthaṁ.

35.67 Samiddhidukkhapañhāsutta

1. “‘Dukkhaṁ, dukkhan’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dukkhaṁ vā assa dukkhapaññatti vā”ti …pe….

Pañcamaṁ.

35.68 Samiddhilokapañhāsutta

1. “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, loko vā assa lokapaññatti vā”ti?

“Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vāti …pe… atthi jivhā …pe… atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

2. Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā …pe… natthi jivhā …pe… natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā”ti.

Chaṭṭhaṁ.

35.69 Upasenaāsīvisasutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍikapabbhāre. Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsīviso patito hoti. Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: “etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī”ti.

2. Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ upasenaṁ etadavoca: ahaṁ manoti vā mama mano’ti vā. Tassa, āvuso sāriputta, siyā kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmo.

Mayhañca kho, āvuso sāriputta, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā …pe… ahaṁ manoti vā mama manoti vā’. Tassa mayhañca kho, āvuso sāriputta, kiṁ kāyassa vā aññathattaṁ bhavissati, indriyānaṁ vā vipariṇāmo”ti.

“na kho pana mayaṁ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmaṁ. Atha ca panāyasmā upaseno evamāha: ‘etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī’”ti.

“Yassa nūna, āvuso sāriputta, evamassa: ‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā … Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayo susamūhato.

3. Tasmā āyasmato upasenassa na evaṁ hoti: “‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā …pe… ahaṁ manoti vā mama mano’ti vā”ti.

Atha kho te bhikkhū āyasmato upasenassa kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīhariṁsu. Atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri; seyyathāpi bhusamuṭṭhīti.

Sattamaṁ.

35.70 Upavāṇasandiṭṭhikasutta

1. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti?

2. “Idha pana, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe….

3. Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedī ca hoti rasarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedī ca hoti rasarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe….

4. Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedī ca hoti dhammarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedī ca hoti dhammarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe….

5. Idha pana, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti, no ca rūparāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca rūparāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi …pe….

6. Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca rasarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti …pe….

7. Puna caparaṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca dhammarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca dhammarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

35.71 Paṭhamachaphassāyatanasutta

1. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.

2. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti.

3. “Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhuṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

4. “No hetaṁ, bhante”.

5. “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassa …pe…

jivhaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

6. “No hetaṁ, bhante”.

7. “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassa …pe… manaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

8. “No hetaṁ, bhante”.

9. “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassā”ti.

Navamaṁ.

35.72 Dutiyachaphassāyatanasutta

1. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.

10. “Evaṁ, bhante”.

11. “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ chaṭṭhaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāyā”ti.

Dasamaṁ.

2. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ panassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti.

3. “Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhuṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

4. “Evaṁ, bhante”.

5. “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ paṭhamaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāya …pe….

6. “Jivhaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

7. “Evaṁ, bhante”.

8. “Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ catutthaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāya …pe….

9. “Manaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

35.73 Tatiyachaphassāyatanasutta

1. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.

10. “Anicco, bhante”.

11. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

12. “Dukkhaṁ, bhante”.

13. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

14. “No hetaṁ, bhante”.

15. “Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Ekādasamaṁ.

Migajālavaggo dutiyo.

16. Tassuddānaṁ

Migajālena dve vuttā,
Cattāro ca samiddhinā;
Upaseno upavāṇo,
Chaphassāyatanikā tayoti.

2. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ panassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti.

3. “Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

4. “Aniccaṁ, bhante”.

5. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

6. “Dukkhaṁ, bhante”.

7. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

8. “No hetaṁ, bhante”.

9. “Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti?

35.74 Paṭhamagilānasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

10. “No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

11. “Rāgavirāgatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

12. “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, rāgavirāgatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Rāgavirāgattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito. Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

13. “Aniccaṁ, bhante”.

14. “ …pe… Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti?

15. “Anicco, bhante”.

16. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

17. “Dukkhaṁ, bhante”.

18. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

19. “No hetaṁ, bhante”.

2. Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi.

Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti.

Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

20. “Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

21. Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Paṭhamaṁ.

3. “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti.

4. “Kacci te, bhikkhu, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti?

5. “Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti.

6. “Kacci pana taṁ, bhikkhu, attā sīlato upavadatī”ti?

7. “Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti.

8. “No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti?

9. “Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

35.75 Dutiyagilānasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… bhagavantaṁ etadavoca: “amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

10. “Aniccaṁ, bhante”.

11. “ …pe… Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

12. “Aniccaṁ, bhante”.

13. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

14. “Dukkhaṁ, bhante”.

15. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

16. “No hetaṁ, bhante”.

17. “Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi … manoviññāṇepi … manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

18. Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccīti.

Dutiyaṁ.

2. Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi.

Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti.

Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

3. “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe…

na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti.

4. “No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti?

5. “Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

6. “No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

7. “Anupādāparinibbānatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

8. “Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, anupādāparinibbānatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Anupādāparinibbānattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito.

9. Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

35.76 Rādhaaniccasutta

1. Atha kho āyasmā rādho …pe… kāyo … mano anicco. Tatra te chando pahātabbo. Dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Tatra te chando pahātabbo.

Yaṁ kho, rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo”ti.

Tatiyaṁ.

ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Yaṁ kho, rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo? Cakkhu aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Tatra te chando pahātabbo …pe…

jivhā …

35.77 Rādhadukkhasutta

1. “Yaṁ kho, rādha, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, rādha, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo”ti.

Catutthaṁ.

Kiñca, rādha, dukkhaṁ? Cakkhu kho, rādha, dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassa …pe… adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo …pe… mano dukkho … dhammā …

35.78 Rādhaanattasutta

1. “Yo kho, rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā. Tatra te chando pahātabbo. Yo kho, rādha, anattā tatra te chando pahātabbo”ti.

Pañcamaṁ.

Ko ca, rādha, anattā? Cakkhu kho, rādha, anattā. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā …pe… mano anattā … dhammā …

35.79 Paṭhamaavijjāpahānasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:

“atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

2. “Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

3. “Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

4. “Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

5. “Kathaṁ pana, bhante, jānato, kathaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

6. “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ, cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati …pe…

manaṁ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

35.80 Dutiyaavijjāpahānasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… etadavoca: “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

2. “Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

3. “Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

4. “Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

5. “Kathaṁ pana, bhante, jānato, kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

6. “Idha, bhikkhu, bhikkhuno sutaṁ hoti: manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aññato passati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

Sattamaṁ.

‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ, bhikkhu, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṁ aññato passati, rūpe … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aññato passati …pe…

manaṁ aññato passati, dhamme …

35.81 Sambahulabhikkhusutta

1. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.

Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?

2. “Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. mano dukkho …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.

Idaṁ kho taṁ, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Dukkhassa hi, bhikkhave, pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati.

Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamaṁ pana taṁ, āvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā …pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe…

35.82 Lokapañhāsutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:

2. “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Navamaṁ.

Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti?

“‘Lujjatī’ti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhu kho, bhikkhu, lujjati. Rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṁ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati …pe…

jivhā lujjati …pe… mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṁ lujjati, manosamphasso lujjati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati.

Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccatī”ti.

35.83 Phaggunapañhāsutta

1. Atha kho āyasmā phagguno …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā phagguno bhagavantaṁ etadavoca:

2. “Atthi nu kho, bhante, taṁ cakkhu, yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe…

atthi nu kho, bhante, sā jivhā, yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe… atthi nu kho so, bhante, mano, yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyyā”ti?

3. “Natthi kho taṁ, phagguna, cakkhu, yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe…

natthi kho sā, phagguna, jivhā, yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya …pe… natthi kho so, phagguna, mano, yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyyā”ti.

Dasamaṁ.

Gilānavaggo tatiyo.

4. Tassuddānaṁ

Gilānena duve vuttā,
rādhena apare tayo;
Avijjāya ca dve vuttā,
bhikkhu loko ca phaggunoti.

35.84 Palokadhammasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:

2. “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti?

“Yaṁ kho, ānanda, palokadhammaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Kiñca, ānanda, palokadhammaṁ? Cakkhu kho, ānanda, palokadhammaṁ, rūpā palokadhammā, cakkhuviññāṇaṁ palokadhammaṁ, cakkhusamphasso palokadhammo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā …pe… tampi palokadhammaṁ …pe…

jivhā palokadhammā, rasā palokadhammā, jivhāviññāṇaṁ palokadhammaṁ, jivhāsamphasso palokadhammo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā …pe… tampi palokadhammaṁ …pe… mano palokadhammo, dhammā palokadhammā, manoviññāṇaṁ palokadhammaṁ, manosamphasso palokadhammo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi palokadhammaṁ.

Yaṁ kho, ānanda, palokadhammaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko”ti.

Paṭhamaṁ.

35.85 Suññatalokasutta

1. Atha kho āyasmā ānando …pe… bhagavantaṁ etadavoca:

Dutiyaṁ.

“‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī”ti?

“Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñca, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā attena vā attaniyena vā, cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Yasmā ca kho, ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī”ti.

35.86 Saṅkhittadhammasutta

1. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:

“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

10. “Cakkhuviññāṇaṁ …pe…

yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

11. “Aniccaṁ, bhante”.

12. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

13. “Dukkhaṁ, bhante”.

14. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

15. “No hetaṁ, bhante” …pe….

16. “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

17. “Aniccā, bhante” …pe….

18. “Jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphasso …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

19. “Aniccaṁ, bhante”.

2. “Taṁ kiṁ maññasi, ānanda, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

20. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

21. “Dukkhaṁ, bhante”.

22. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

23. “No hetaṁ, bhante”.

24. “Evaṁ passaṁ, ānanda, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… cakkhusamphassepi nibbindati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Tatiyaṁ.

3. “Aniccaṁ, bhante”.

4. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

5. “Dukkhaṁ, bhante”.

6. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

7. “No hetaṁ, bhante”.

8. “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe….

35.87 Channasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti. Tena kho pana samayena yena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.

Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahācundaṁ etadavoca: “āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.

10. “Cakkhusmiṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya jivhaṁ jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… manasmiṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

11. Evaṁ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṁ niccakappaṁ sādhukaṁ manasi kātabbaṁ:

‘nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi hoti. Passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti.

12. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṁ channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṁ āharesi.

13. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: Taṁ channassa bhikkhuno natthi.

‘Anupavajjaṁ channena bhikkhunā satthaṁ āharitan’ti—evametaṁ, sāriputta, dhārehī”ti.

Catutthaṁ.

“āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti?

“Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti?

“Atthi, bhante, pubbavijjanaṁ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti.

“Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. Na kho panāhaṁ, sāriputta, ettāvatā saupavajjoti vadāmi. Yo kho, sāriputta, tañca kāyaṁ nikkhipati, aññañca kāyaṁ upādiyati, tamahaṁ saupavajjoti vadāmi. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu. Nisajja kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “kacci te, āvuso channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

3. “Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Satthaṁ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti.

Seyyathāpi, āvuso, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho, āvuso, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho, āvuso, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ …pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho, āvuso, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo.

4. “Mā āyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāma.

Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ channaṁ upaṭṭhahissāmi.

Mā āyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāmā”ti.

5. “Na me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; atthi me sappāyāni bhojanāni. Napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; atthi me sappāyāni bhesajjāni. Napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; atthi me patirūpā upaṭṭhākā.

Api ca me, āvuso, satthā pariciṇṇo dīgharattaṁ manāpeneva, no amanāpena. Etañhi, āvuso, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ satthāraṁ paricareyya manāpeneva, no amanāpena. ‘Anupavajjaṁ channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti—evametaṁ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti.

6. “Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.

“Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmā”ti.

7. “Cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi …pe…

jivhaṁ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi …pe… manaṁ, āvuso channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

8. “Cakkhuṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe…

jivhaṁ, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi …pe… manaṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

9. “Cakkhusmiṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi … jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya jivhaṁ jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi … manasmiṁ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

35.88 Puṇṇasutta

1. Atha kho āyasmā puṇṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

10. “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.

11. “Sace pana puṇṇa, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

12. “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime satthena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.

13. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

14. “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.

15. “Sace pana taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

16. “Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘santi kho tassa bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti, taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaññeva satthahārakaṁ laddhan’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.

17. “Sādhu sādhu, puṇṇa. Sakkhissasi kho tvaṁ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade vatthuṁ. Yassadāni tvaṁ, puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti.

18. Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato vacanaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi.

Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati. Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi. Tenevantaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭivedesi. Tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Tenevantaravassena parinibbāyi.

19. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito, so kālaṅkato. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti?

2. “Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandisamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi …pe…

santi kho, puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandisamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.

20. “Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, puṇṇo kulaputto”ti.

Pañcamaṁ.

3. Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nirujjhati nandī. ‘Nandinirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi …pe…

santi kho, puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nirujjhati nandī. ‘Nandinirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.

4. Iminā tvaṁ, puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katamasmiṁ janapade viharissasī”ti?

“Atthi, bhante, sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti.

5. “Caṇḍā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā; pharusā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā. Sace taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

6. “Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.

7. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

8. “Sace me, bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.

9. “Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tatra pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

35.89 Bāhiyasutta

1. Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṁ etadavoca:

“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

10. “Aniccaṁ, bhante”.

11. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

12. “Dukkhaṁ, bhante”.

13. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

14. “No hetaṁ, bhante”.

15. “Evaṁ passaṁ, bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

16. Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṁ ahosīti.

Chaṭṭhaṁ.

2. “Taṁ kiṁ maññasi, bāhiya, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

3. “Aniccaṁ, bhante”.

4. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

5. “Dukkhaṁ, bhante”.

6. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

7. “No hetaṁ, bhante”.

8. “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe… cakkhuviññāṇaṁ …pe… cakkhusamphasso …pe…

9. yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

35.90 Paṭhamaejāsutta

1. “Ejā, bhikkhave, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo.

Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya ‘anejo vihareyyaṁ vītasallo’ti,

cakkhuṁ na maññeyya, cakkhusmiṁ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhu meti na maññeyya; rūpe na maññeyya, rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya; cakkhuviññāṇaṁ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññeyya; cakkhusamphassaṁ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṁ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya, cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya.

2. Sotaṁ na maññeyya …pe… ghānaṁ na maññeyya …pe… jivhaṁ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya; rase na maññeyya …pe… jivhāviññāṇaṁ na maññeyya …pe… jivhāsamphassaṁ na maññeyya …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Kāyaṁ na maññeyya …pe… manaṁ na maññeyya, manasmiṁ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya; dhamme na maññeyya …pe… mano viññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya;

3. sabbaṁ na maññeyya, sabbasmiṁ na maññeyya, sabbato na maññeyya, sabbaṁ meti na maññeyya.

4. So evaṁ amaññamāno na kiñcipi loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Sattamaṁ.

35.91 Dutiyaejāsutta

1. “Ejā, bhikkhave, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati …pe….

Tasmātiha, bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo.

Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya ‘anejo vihareyyaṁ vītasallo’ti,

cakkhuṁ na maññeyya, cakkhusmiṁ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhu meti na maññeyya; rūpe na maññeyya … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphassaṁ … yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Jivhaṁ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya; rase na maññeyya … jivhāviññāṇaṁ … jivhāsamphassaṁ … yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati …pe….

3. Manaṁ na maññeyya, manasmiṁ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.

4. Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātuāyatanā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya.

So evaṁ amaññamāno na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

35.92 Paṭhamadvayasutta

1. “Dvayaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha.

Kiñca, bhikkhave, dvayaṁ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhā ceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca—idaṁ vuccati, bhikkhave, dvayaṁ.

2. Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ dvayaṁ paccakkhāya aññaṁ dvayaṁ paññapessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa. Puṭṭho ca na sampāyeyya. Uttariñca vighātaṁ āpajjeyya. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti.

Navamaṁ.

35.93 Dutiyadvayasutta

1. “Dvayaṁ, bhikkhave, paṭicca viññāṇaṁ sambhoti. Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati cakkhusamphasso. Cakkhusamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo cakkhusamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno cakkhusamphasso kuto nicco bhavissati.

Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino …pe…

Kathañca, bhikkhave, dvayaṁ paṭicca viññāṇaṁ sambhoti?

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Cakkhu aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Rūpā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ cakkhuviññāṇaṁ kuto niccaṁ bhavissati.

2. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Yopi hetu yopi paccayo jivhāsamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno jivhāsamphasso, kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino …pe…

Jivhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ jivhāviññāṇaṁ, kuto niccaṁ bhavissati. Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati jivhāsamphasso. Jivhāsamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Yopi hetu yopi paccayo manosamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno manosamphasso, kuto nicco bhavissati.

3. Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Evaṁ kho, bhikkhave, dvayaṁ paṭicca viññāṇaṁ sambhotī”ti.

Dasamaṁ.

Channavaggo catuttho.

Mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Manoviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo manoviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ manoviññāṇaṁ, kuto niccaṁ bhavissati.

Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati manosamphasso. Manosamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Tassuddānaṁ

4. Palokasuññā saṅkhittaṁ,
channo puṇṇo ca bāhiyo;
Ejena ca duve vuttā,
dvayehi apare duveti.

35.94 Adantaaguttasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

“Chayime, bhikkhave, phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṁvutā dukkhādhivāhā honti. Katame cha?

Cakkhu, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti …pe…

jivhā, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti …pe…

mano, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti.

Ime kho, bhikkhave, cha phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṁvutā dukkhādhivāhā honti”.

10. Evaṁ mano chassu yadā subhāvito,
Phuṭṭhassa cittaṁ na vikampate kvaci;
Te rāgadose abhibhuyya bhikkhavo,
Bhavattha jātimaraṇassa pāragā”ti.

Paṭhamaṁ.

2. Chayime, bhikkhave, phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṁvutā sukhādhivāhā honti. Katame cha?

Cakkhu, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti …pe…

jivhā, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti …pe…

mano, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti.

Ime kho, bhikkhave, cha phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṁvutā sukhādhivāhā hontī”ti.

Idamavoca bhagavā …pe… etadavoca satthā:

3. “Saḷeva phassāyatanāni bhikkhavo,
Asaṁvuto yattha dukkhaṁ nigacchati;
Tesañca ye saṁvaraṇaṁ avedisuṁ,
Saddhādutiyā viharantānavassutā.

4. Disvāna rūpāni manoramāni,
Athopi disvāna amanoramāni;
Manorame rāgapathaṁ vinodaye,
Na cāppiyaṁ meti manaṁ padosaye.

5. Saddañca sutvā dubhayaṁ piyāppiyaṁ,
Piyamhi sadde na samucchito siyā;
Athoppiye dosagataṁ vinodaye,
Na cāppiyaṁ meti manaṁ padosaye.

6. Gandhañca ghatvā surabhiṁ manoramaṁ,
Athopi ghatvā asuciṁ akantiyaṁ;
Akantiyasmiṁ paṭighaṁ vinodaye,
Chandānunīto na ca kantiye siyā.

7. Rasañca bhotvāna asāditañca sāduṁ,
Athopi bhotvāna asādumekadā;
Sāduṁ rasaṁ nājjhosāya bhuñje,
Virodhamāsādusu nopadaṁsaye.

8. Phassena phuṭṭho na sukhena majje,
Dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe;
Phassadvayaṁ sukhadukkhe upekkhe,
Anānuruddho aviruddha kenaci.

9. Papañcasaññā itarītarā narā,
Papañcayantā upayanti saññino;
Manomayaṁ gehasitañca sabbaṁ,
Panujja nekkhammasitaṁ irīyati.

35.95 Mālukyaputtasutta

1. Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

10. “Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha; tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti.

11. “Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi:

12. ‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

13. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā rūpasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

14. Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

15. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā saddasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

16. Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

17. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā gandhasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

18. Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

19. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā rasasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

2. “Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma. Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti.

20. Phassaṁ phussa sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

21. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā phassasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

22. Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

23. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā dhammasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

24. Na so rajjati rūpesu,
rūpaṁ disvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

25. Yathāssa passato rūpaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

26. Na so rajjati saddesu,
saddaṁ sutvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

27. Yathāssa suṇato saddaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

28. Na so rajjati gandhesu,
gandhaṁ ghatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

29. Yathāssa ghāyato gandhaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

3. “Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.

30. Na so rajjati rasesu,
rasaṁ bhotvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

31. Yathāssa sāyato rasaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

32. Na so rajjati phassesu,
phassaṁ phussa paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

33. Yathāssa phusato phassaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

34. Na so rajjati dhammesu,
dhammaṁ ñatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

35. Yathāssa jānato dhammaṁ,
Sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
Evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
Santike nibbāna vuccatī’ti.

36. Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, mālukyaputta. Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi:

37. ‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

38. Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā rūpasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

…pe…

39. Na so rajjati dhammesu,
dhammaṁ ñatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

4. “Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

40. Yathāssa vijānato dhammaṁ,
Sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
Evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
Santike nibbāna vuccatī’ti.

41. Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

42. Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti.

Dutiyaṁ.

5. “Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

6. “Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

7. “Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

8. “Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

9. “Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

35.96 Parihānadhammasutta

1. “Parihānadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi aparihānadhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṁ suṇātha.

Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe….

2. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, parihānadhammo hoti.

3. Kathañca, bhikkhave, aparihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe….

4. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, aparihānadhammo hoti.

5. Katamāni ca, bhikkhave, cha abhibhāyatanāni? Imāni vuccanti, bhikkhave, cha abhibhāyatanānī”ti.

Tatiyaṁ.

Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā nuppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya nuppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti.

35.97 Pamādavihārīsutta

1. “Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa …pe… pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Taṁ suṇātha.

Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.

Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti?

Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu. tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti?

2. jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati …pe… appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti.

Catutthaṁ.

tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

35.98 Saṁvarasutta

1. “Saṁvarañca vo, bhikkhave, desessāmi, asaṁvarañca. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti.

Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti.

Taṁ suṇātha.

Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti?

Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi. Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti …pe…

santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti?

2. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti.

Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hotī”ti.

Pañcamaṁ.

Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti …pe…

santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ bhikkhunā: ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi.

35.99 Samādhisutta

1. “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso … ‘yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti?

‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe…

‘mano aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

35.100 Paṭisallānasutta

1. “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti.

Sattamaṁ.

Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti?

‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha.

35.101 Paṭhamanatumhākasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. …pe…

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhā na tumhākaṁ. Jivhāsamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe….

2. Taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Mano na tumhākaṁ. Manosamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

3. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti?

5. “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti.

8. “Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ. Aṭṭhamaṁ.

Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ … cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti.

35.102 Dutiyanatumhākasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Yampi, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti.

Navamaṁ.

Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.

35.103 Udakasutta

1. “Udako sudaṁ, bhikkhave, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati:

idaṁ jātu apalikhataṁ
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti.

‘idaṁ jātu vedagū,
idaṁ jātu sabbajī,
idaṁ jātu apalikhataṁ
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti.

Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, udako rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati, apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ ‘palikhataṁ me gaṇḍamūlan’ti bhāsati.

Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya:

‘idaṁ jātu vedagū,
idaṁ jātu sabbajī,
Kathañca, bhikkhave, vedagū hoti?
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti;
evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti.

3. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti? Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti.

4. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti? Gaṇḍoti kho, bhikkhave, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. Gaṇḍamūlanti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti.

5. Udako sudaṁ, bhikkhave, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati:

idaṁ jātu apalikhataṁ
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti.

Dasamaṁ.

Saḷavaggo pañcamo.

‘idaṁ jātu vedagū,
idaṁ jātu sabbajī,
idaṁ jātu apalikhataṁ
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti.

Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, udako rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati; apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ ‘palikhataṁ me gaṇḍamūlan’ti bhāsati.

Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya:

‘idaṁ jātu vedagū,
idaṁ jātu sabbajī,
Tassuddānaṁ

6. Dve saṅgayhā parihānaṁ,
Pamādavihārī ca saṁvaro;
Samādhi paṭisallānaṁ,
Dve natumhākena uddakoti.

Saḷāyatanavagge dutiyapaṇṇāsako samatto.

7. Tassa vagguddānaṁ

Avijjā migajālañca,
Gilānaṁ channaṁ catutthakaṁ;
Saḷavaggena paññāsaṁ,
Dutiyo paṇṇāsako ayanti.

Paṭhamasatakaṁ.

35.104 Yogakkhemisutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā tathāgato ‘yogakkhemī’ti vuccati.

Ayaṁ kho, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo”ti.

Paṭhamaṁ.

“Yogakkhemipariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo?

Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā tathāgato ‘yogakkhemī’ti vuccati …pe…

santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.

35.105 Upādāyasutta

1. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

10. “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? “No hetaṁ, bhante” …pe…. “Mano nicco vā anicco vā”ti?

16. “Anicco, bhante”.

17. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

18. “Dukkhaṁ, bhante”.

19. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

2. “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe….

20. “No hetaṁ, bhante”.

21. “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Dutiyaṁ.

3. “Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… manasmiṁ sati manaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ.

Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

4. “Aniccaṁ, bhante”.

5. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

6. “Dukkhaṁ, bhante”.

7. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

8. “No hetaṁ, bhante” …pe….

9. “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

35.106 Dukkhasamudayasutta

1. “Dukkhassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. vedanāpaccayā taṇhā.

Ayaṁ dukkhassa samudayo …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo.

Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ dukkhassa samudayo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo? Ayaṁ dukkhassa atthaṅgamo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe…

2. manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo”ti.

Tatiyaṁ.

Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

35.107 Lokasamudayasutta

1. “Lokassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe…

manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Taṁ suṇātha.

Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo.

Katamo ca, bhikkhave, lokassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; Katamo ca, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo …pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe…

2. manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti.

Catutthaṁ.

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

35.108 Seyyohamasmisutta

1. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya kiṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hotī”ti?

10. “Mano nicco vā anicco vā”ti?

11. “Anicco, bhante”.

12. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

13. “Dukkhaṁ, bhante”.

14. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti?

15. “No hetaṁ, bhante”.

16. “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Pañcamaṁ.

2. “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe….

3. “Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya cakkhuṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti …pe… jivhāya sati …pe…

manasmiṁ sati manaṁ upādāya manaṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti.

Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

4. “Aniccaṁ, bhante”.

5. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

6. “Dukkhaṁ, bhante”.

7. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti?

8. “No hetaṁ, bhante” …pe… jivhā … niccā vā aniccā vā”ti?

9. “Aniccā, bhante” …pe….

35.109 Saṁyojaniyasutta

1. “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Chaṭṭhaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? Cakkhuṁ, bhikkhave, saṁyojaniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe…

jivhā saṁyojaniyo dhammo …pe… mano saṁyojaniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, idaṁ saṁyojanan”ti.

35.110 Upādāniyasutta

1. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Sattamaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? Cakkhuṁ, bhikkhave, upādāniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ …pe…

jivhā upādāniyo dhammo …pe… mano upādāniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṁ upādānan”ti.

35.111 Ajjhattikāyatanaparijānanasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Sotaṁ … ghānaṁ … jivhaṁ … kāyaṁ … manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

Cakkhuñca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya …pe…

jivhaṁ … kāyaṁ …

35.112 Bāhirāyatanaparijānanasutta

1. “Rūpe, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. rase … phoṭṭhabbe … dhamme abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti.

Navamaṁ.

Sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … dhamme anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

Rūpe ca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Sadde … gandhe …

35.113 Upassutisutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe…

manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi:

“cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.

2. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti …pe…

jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe…

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. Dasamaṁ.

Yogakkhemivaggo paṭhamo.

Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Atthasañhitoyaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti.

4. Tassuddānaṁ

Yogakkhemi upādāya,
Dukkhaṁ loko ca seyyo ca;
Saṁyojanaṁ upādānaṁ,
Dve parijānaṁ upassutīti.

35.114 Paṭhamamārapāsasutta

1. “Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

2. Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena …pe….

3. Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…

4. Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

5. Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

6. Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti.

Paṭhamaṁ.

35.115 Dutiyamārapāsasutta

1. “Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho cakkhuviññeyyesu rūpesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

2. Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho manoviññeyyesu dhammesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

3. Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto cakkhuviññeyyehi rūpehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

4. Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto manoviññeyyehi dhammehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti.

Dutiyaṁ.

35.116 Lokantagamanasutta

1. “Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī”ti.

Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘“nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyan”ti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti?

10. “Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti.

‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: “Paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. Eso cevetassa attho, evañca naṁ dhāreyyāthā”ti.

11. Tatiyaṁ.

2. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti.

3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: “Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘ayaṁ kho, āvuso, āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā ānando”ti.

4. ‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva, mūlaṁ atikkammeva, khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya;

5. evaṁ sampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati—cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā vo dhāreyyāthā”ti.

6. “Addhāvuso ānanda, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati—cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma.

Api cāyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā ānando agaruṁ karitvā”ti.

7. “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca:

8. “Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho:

ghānena kho, āvuso … jivhāya kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Kāyena kho, āvuso … manena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī.

Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī—ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko.

Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho:

‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti,

imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti.

Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti,

imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.

Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī—ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Kena cāvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī?

Cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Sotena kho, āvuso … “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

35.117 Kāmaguṇasutta

1. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu’.

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo’.

Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu. Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo attarūpehi appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo.

Tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti.

10. “Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi, imehi padehi, imehi byañjanehi attho vibhatto”ti.

‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti, tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: “Paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando. Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti.

11. Catutthaṁ.

2. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: “idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti?

3. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti.

4. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: “Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: ‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā ānando”ti.

5. ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa …pe…

6. vibhajatāyasmā ānando agaruṁ karitvā”ti.

7. “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca:

8. “Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho:

yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamatha; upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti.

‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti.

Imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.

Saḷāyatananirodhaṁ no etaṁ, āvuso, bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe, yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti.

Ayaṁ kho, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

35.118 Sakkapañhasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca:

“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

2. “Santi kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati …pe….

3. Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.

4. Santi ca kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati …pe….

5. Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti.

Pañcamaṁ.

35.119 Pañcasikhasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Ayaṁ kho, pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.

Atha kho pañcasikho gandhabbadevaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavantaṁ etadavoca:

“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

“Santi kho, pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā …pe…

santi kho, pañcasikha, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati. Santi ca kho, pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā …pe…

2. santi kho, pañcasikha, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

35.120 Sāriputtasaddhivihārikasutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti.

2. “Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati.

3. Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti.

Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti.

5. Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti? Sattamaṁ.

Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti.

Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti.

35.121 Rāhulovādasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: “gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ. Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

10. “Aniccā, bhante” …pe…. “Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

14. “Anicco, bhante” …pe….

15. “Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

16. “Aniccaṁ, bhante”.

17. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

18. “Dukkhaṁ, bhante”.

19. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

2. Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti: “ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti.

Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca:

20. “No hetaṁ, bhante” …pe….

21. “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” …pe…. “Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante” …pe…. “Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

30. “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante” …pe…. “Mano nicco vā anicco vā”ti?

34. “Anicco, bhante”.

35. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

36. “Dukkhaṁ, bhante”.

37. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

38. “No hetaṁ, bhante”.

39. “Dhammā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”.

40. “Aniccā, bhante” …pe…. “Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” …pe…. “Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?

44. “Anicco, bhante” …pe….

45. “Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

46. “Aniccaṁ, bhante”.

47. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

48. “Dukkhaṁ, bhante”.

49. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

5. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

50. “No hetaṁ, bhante”.

51. “Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe…

jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe….

52. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

53. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci.

Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Aṭṭhamaṁ.

6. “Dukkhaṁ, bhante”.

7. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

8. “No hetaṁ, bhante”. (…)

9. “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti?

35.122 Saṁyojaniyadhammasutta

1. “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Yo tattha chandarāgo taṁ tattha saṁyojanan”ti.

Navamaṁ.

Taṁ suṇātha.

Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe…

santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā.

35.123 Upādāniyadhammasutta

1. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti.

Dasamaṁ.

Lokakāmaguṇavaggo dutiyo.

Taṁ suṇātha.

Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ …pe…

santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. Tassuddānaṁ

2. Mārapāsena dve vuttā,
lokakāmaguṇena ca;
Sakko pañcasikho ceva,
sāriputto ca rāhulo;
Saṁyojanaṁ upādānaṁ,
vaggo tena pavuccatīti.

35.124 Vesālīsutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṁ etadavoca:

“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

2. “Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati …pe…

santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.

Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.

3. Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati …pe…

santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato. Na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati.

Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti.

Paṭhamaṁ.

35.125 Vajjīsutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati hatthigāmako bhagavantaṁ etadavoca:

“ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

(Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.)

“Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti.

Dutiyaṁ.

35.126 Nāḷandasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane.

Atha kho, upāli gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho, upāli gahapati, bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

(Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.)

“Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti.

Tatiyaṁ.

35.127 Bhāradvājasutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā piṇḍolabhāradvājo kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho rājā udeno yenāyasmā piṇḍolabhāradvājo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā piṇḍolabhāradvājena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā udeno āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ etadavoca:

“ko nu kho, bho bhāradvāja, hetu ko paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti?

“Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:

‘etha tumhe, bhikkhave, mātumattīsu mātucittaṁ upaṭṭhapetha, bhaginimattīsu bhaginicittaṁ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṁ upaṭṭhapethā’ti.

Ayaṁ kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti.

2. “Lolaṁ kho, bho bhāradvāja, cittaṁ. Appekadā mātumattīsupi lobhadhammā uppajjanti, bhaginimattīsupi lobhadhammā uppajjanti, dhītumattīsupi lobhadhammā uppajjanti. Atthi nu kho, bho bhāradvāja, añño ca hetu, añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti?

3. “Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:

‘etha tumhe, bhikkhave, imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhatha—atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti.

Ayampi kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti.

“Ye te, bho bhāradvāja, bhikkhū bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā, tesaṁ taṁ sukaraṁ hoti. Ye ca kho te, bho bhāradvāja, bhikkhū abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tesaṁ taṁ dukkaraṁ hoti. Appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasi karissāmīti subhatova āgacchati. Atthi nu kho, bho bhāradvāja, añño ca kho hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti?

4. “Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena:

Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjathā’ti.

Ayampi kho, mahārāja, hetu ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti.

‘etha tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. “Acchariyaṁ, bho bhāradvāja; abbhutaṁ, bho bhāradvāja. Catutthaṁ.

5. Yāva subhāsitañcidaṁ, bho bhāradvāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena. Esova kho, bho bhāradvāja, hetu, esa paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentīti.

Ahampi kho, bho bhāradvāja, yasmiṁ samaye arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, ativiya maṁ tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. Yasmiñca khvāhaṁ, bho bhāradvāja, samaye rakkhiteneva kāyena, rakkhitāya vācāya, rakkhitena cittena, upaṭṭhitāya satiyā, saṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, na maṁ tathā tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti.

Abhikkantaṁ, bho bhāradvāja, abhikkantaṁ, bho bhāradvāja. Seyyathāpi, bho bhāradvāja, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā bhāradvājena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho bhāradvāja, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ bhāradvājo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

35.128 Soṇasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca:

“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

(Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.)

Ayaṁ kho, soṇa, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.

Pañcamaṁ.

35.129 Ghositasutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā …pe…

saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca manāpā, jivhāviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca amanāpā, jivhāviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca upekkhāvedaniyā, jivhāviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā …pe… saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca manāpā, manoviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca amanāpā, manoviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Atha kho ghosito gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho ghosito gahapati āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca upekkhāvedaniyā, manoviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.

Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti.

Chaṭṭhaṁ.

“‘dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante ānanda, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti?

“Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā, cakkhuviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca amanāpā, cakkhuviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā upekkhāvedaniyā, cakkhuviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ.

35.130 Hāliddikānisutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papāte pabbate.

Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.

Atha kho hāliddikāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan’ti. Kathaṁ nu kho, bhante, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti?

“Idha, gahapati, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā ‘manāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā …pe… Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.

2. Evaṁ kho, gahapati, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti.

Sattamaṁ.

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya ‘manāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca.

35.131 Nakulapitusutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye.

santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.

Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

“Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati …pe… santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti.

2. Aṭṭhamaṁ.

Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati …pe… santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ nābhinandato nābhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati.

35.132 Lohiccasutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakate araññakuṭikāyaṁ.

Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti: “ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti.

Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: “mā māṇavakā saddamakattha; dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti.

Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi:

10. ‘Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ,
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti;
…pe…
Akhilaṁ sabbabhūtesu,
So maggo brahmapattiyā’ti.

11. Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti.

12. “‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto.

Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, aguttadvāro hotī”ti?

“Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso ‘Guttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

13. Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti.

Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, guttadvāro hotī”ti?

“Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso “Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. Abhikkantaṁ, bho kaccāna; abhikkantaṁ, bho kaccāna. Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ.

14. Yathā ca bhavaṁ kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva lohiccakulaṁ upasaṅkamatu. Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

Navamaṁ.

2. “Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ,
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti;
Guttāni dvārāni surakkhitāni,
Ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ.

3. Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ,
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti.

4. Ime ca vokkamma japāmaseti,
Gottena mattā visamaṁ caranti;
Kodhābhibhūtā puthuattadaṇḍā,
Virajjamānā sataṇhātaṇhesu.

5. Aguttadvārassa bhavanti moghā,
Supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ;
Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca,
Pāto sinānañca tayo ca vedā.

6. Kharājinaṁ jaṭāpaṅko,
mantā sīlabbataṁ tapo;
Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca,
udakācamanāni ca;
Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ,
katā kiñcikkhabhāvanā.

7. Cittañca susamāhitaṁ,
vippasannamanāvilaṁ;
Akhilaṁ sabbabhūtesu,
so maggo brahmapattiyā”ti.

8. Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “yagghe bhavaṁ jāneyya, samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti?

Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: “na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. Yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti.

9. Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “āgamaṁsu nu khvidha, bho kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti?

“Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti.

“Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Yathā kathaṁ pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti?

“Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo:

35.133 Verahaccānisutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā udāyī kāmaṇḍāyaṁ viharati todeyyassa brāhmaṇassa ambavane.

Atha kho verahaccānigottāya brāhmaṇiyā antevāsī māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Atha kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: “yagghe, bhoti, jāneyyāsi. Samaṇo udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti.

2. “Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti.

“Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “adhivāsetu kira, bhavaṁ udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “bhaṇa, samaṇa, dhamman”ti.

“Bhavissati, bhagini, samayo”ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkami.

3. Dutiyampi kho so māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Dutiyampi kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: “yagghe, bhoti, jāneyyāsi. Samaṇo udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti.

4. “Evamevaṁ pana tvaṁ, māṇavaka, samaṇassa udāyissa vaṇṇaṁ bhāsasi. Samaṇo panudāyī ‘bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti vutto samāno ‘bhavissati, bhagini, samayo’ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti.

“Tathā hi pana tvaṁ, bhoti, pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā etadavoca: ‘bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti. Dhammagaruno hi te bhavanto dhammagāravā”ti.

“Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti.

“Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “adhivāsetu kira bhavaṁ udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena.

5. Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā orohitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṁ vivaritvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “kismiṁ nu kho, bhante, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, kismiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti?

6. “Cakkhusmiṁ kho, bhagini, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, cakkhusmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti …pe… jivhāya sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, jivhāya asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti …pe…. Manasmiṁ sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, manasmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti.

7. Evaṁ vutte, verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ ayyena udāyinā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, ayya udāyi, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikaṁ maṁ ayyo udāyī dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Dasamaṁ.

Gahapativaggo tatiyo.

8. Tassuddānaṁ

Vesālī vajji nāḷandā,
Bhāradvāja soṇo ca ghosito;
Hāliddiko nakulapitā,
Lohicco verahaccānīti.

35.134 Devadahasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi …pe…

santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā manoramāpi amanoramāpi. Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmī”ti.

Paṭhamaṁ.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

“nāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi, na ca panāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi.

Ye te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṁ kissa hetu?

Kataṁ tesaṁ appamādena, abhabbā te pamajjituṁ.

Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṁ kissa hetu?

Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā manoramāpi, amanoramāpi.

35.135 Khaṇasutta

1. “Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati iṭṭharūpaṁyeva passati, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva passati, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva passati, no amanāparūpaṁ …pe…

yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati …pe…

yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti iṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva vijānāti, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva vijānāti, no amanāparūpaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyā”ti.

Dutiyaṁ.

khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati aniṭṭharūpaṁyeva passati, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva passati, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva passati, no manāparūpaṁ.

Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti …pe…

yaṁ kiñci ghānena gandhaṁ ghāyati …pe…

yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati …pe…

yaṁ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati …pe…

yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti aniṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva vijānāti, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva vijānāti, no manāparūpaṁ.

35.136 Paṭhamarūpārāmasutta

1. “Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati.

Saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānaṁ … dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo, na dhammarato, na dhammasammudito. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati”.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti.

Saddārāmā, bhikkhave, devamanussā saddaratā saddasammuditā. Saddavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Gandhārāmā … rasārāmā … phoṭṭhabbārāmā … dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti.

2. “Rūpā saddā rasā gandhā,
phassā dhammā ca kevalā;
Iṭṭhā kantā manāpā ca,
yāvatatthīti vuccati.

3. Sadevakassa lokassa,
ete vo sukhasammatā;
Yattha cete nirujjhanti,
taṁ tesaṁ dukkhasammataṁ.

4. Sukhaṁ diṭṭhamariyebhi,
sakkāyassa nirodhanaṁ;
Paccanīkamidaṁ hoti,
sabbalokena passataṁ.

5. Yaṁ pare sukhato āhu,
tadariyā āhu dukkhato;
Yaṁ pare dukkhato āhu,
tadariyā sukhato vidū.

6. Passa dhammaṁ durājānaṁ,
sammūḷhettha aviddasu;
Nivutānaṁ tamo hoti,
andhakāro apassataṁ.

7. Satañca vivaṭaṁ hoti,
āloko passatāmiva;
Santike na vijānanti,
maggā dhammassa akovidā.

8. Bhavarāgaparetebhi,
bhavarāgānusārībhi;
Māradheyyānupannehi,
nāyaṁ dhammo susambudho.

9. Ko nu aññatra mariyebhi,
Padaṁ sambuddhumarahati;
Yaṁ padaṁ sammadaññāya,
Parinibbanti anāsavā”ti.

Tatiyaṁ.

35.137 Dutiyarūpārāmasutta

1. “Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati. Saddānaṁ … gandhānaṁ … rasānaṁ … phoṭṭhabbānaṁ … dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharatī”ti.

Catutthaṁ.

Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Saddārāmā … gandhārāmā … rasārāmā … phoṭṭhabbārāmā … dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti.

Tathāgato ca, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito.

35.138 Paṭhamanatumhākasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti?

“No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe…

jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissatī”ti.

Pañcamaṁ.

Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe…

jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.

35.139 Dutiyanatumhākasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. dhammā na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.

Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭha …pe…

evameva kho, bhikkhave, rūpā na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissantī”ti ….

Chaṭṭhaṁ.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpā, bhikkhave, na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.

Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā …

35.140 Ajjhattaaniccahetusutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Sattamaṁ.

Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto niccaṁ bhavissati …pe…

jivhā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto niccā bhavissati …pe… mano anicco. Yopi, bhikkhave, hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūto, bhikkhave, mano kuto nicco bhavissati.

35.141 Ajjhattadukkhahetusutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto sukhaṁ bhavissati …pe…

jivhā dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto sukhā bhavissati …pe… mano dukkho. Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūto, bhikkhave, mano kuto sukho bhavissati.

35.142 Ajjhattānattahetusutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Navamaṁ.

Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto attā bhavissati …pe…

jivhā anattā. Yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto attā bhavissati …pe… mano anattā. Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūto, bhikkhave, mano kuto attā bhavissati.

35.143 Bāhirāniccahetusutta

1. “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Aniccasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto niccā bhavissanti.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Dasamaṁ.

Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto niccā bhavissanti.

Saddā …

gandhā …

rasā …

phoṭṭhabbā …

dhammā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anicco.

35.144 Bāhiradukkhahetusutta

1. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto sukhā bhavissanti.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Ekādasamaṁ.

Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto sukhā bhavissanti.

Saddā …

gandhā …

rasā …

phoṭṭhabbā …

dhammā dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi dukkho.

35.145 Bāhirānattahetusutta

1. “Rūpā, bhikkhave, anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto attā bhavissanti.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi … gandhesupi … rasesupi … phoṭṭhabbesupi … dhammesupi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Dvādasamaṁ.

Devadahavaggo catuttho.

Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto attā bhavissanti.

Saddā …

gandhā …

rasā …

phoṭṭhabbā …

dhammā anattā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anattā. Tassuddānaṁ

2. Devadaho khaṇo rūpā,
dve natumhākameva ca;
Hetunāpi tayo vuttā,
duve ajjhattabāhirāti.

35.146 Kammanirodhasutta

1. “Navapurāṇāni, bhikkhave, kammāni desessāmi kammanirodhaṁ kammanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. idaṁ vuccati, bhikkhave, navakammaṁ.

Katamo ca, bhikkhave, kammanirodho?

Yo kho, bhikkhave, kāyakammavacīkammamanokammassa nirodhā vimuttiṁ phusati,

ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodho.

Katamā ca, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā?

Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—

ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā.

Iti kho, bhikkhave, desitaṁ mayā purāṇakammaṁ, desitaṁ navakammaṁ, desito kammanirodho, desitā kammanirodhagāminī paṭipadā.

Yaṁ kho, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmīti.

Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti.

Paṭhamaṁ.

Katamañca, bhikkhave, purāṇakammaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, purāṇakammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ …pe…

jivhā purāṇakammā abhisaṅkhatā abhisañcetayitā vedaniyā daṭṭhabbā …pe… mano purāṇakammo abhisaṅkhato abhisañcetayito vedaniyo daṭṭhabbo.

Idaṁ vuccati, bhikkhave, purāṇakammaṁ.

Katamañca, bhikkhave, navakammaṁ?

Yaṁ kho, bhikkhave, etarahi kammaṁ karoti kāyena vācāya manasā,

35.147 Aniccanibbānasappāyasutta

1. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe…

katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, rūpā aniccāti passati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti passati, cakkhusamphasso aniccoti passati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati …pe…

jivhā aniccāti passati, rasā aniccāti passati, jivhāviññāṇaṁ aniccanti passati, jivhāsamphasso aniccoti passati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati …pe… mano aniccoti passati, dhammā aniccāti passati, manoviññāṇaṁ aniccanti passati, manosamphasso aniccoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati.

Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti.

Dutiyaṁ.

35.148 Dukkhanibbānasappāyasutta

1. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe…

katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā?

Idha, bhikkhave, cakkhuṁ dukkhanti passati, rūpā dukkhāti passati, cakkhuviññāṇaṁ dukkhanti passati, cakkhusamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati …pe…

jivhā dukkhāti passati …pe… mano dukkhoti passati, dhammā dukkhāti passati, manoviññāṇaṁ dukkhanti passati, manosamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati.

Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti.

Tatiyaṁ.

35.149 Anattanibbānasappāyasutta

1. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe…

katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ anattāti passati, rūpā anattāti passati, cakkhuviññāṇaṁ anattāti passati, cakkhusamphasso anattāti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati …pe…

mano anattāti passati, dhammā anattāti passati, manoviññāṇaṁ anattāti passati, manosamphasso anattāti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati.

Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti.

Catutthaṁ.

35.150 Nibbānasappāyapaṭipadāsutta

1. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe…

katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā?

Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

10. “Aniccaṁ, bhante”.

11. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

12. “Dukkhaṁ, bhante”.

13. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

14. “No hetaṁ, bhante”.

15. “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati …pe…

nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.

Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti.

Pañcamaṁ.

2. “Aniccaṁ, bhante”.

3. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

4. “Dukkhaṁ, bhante”.

5. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

6. “No hetaṁ, bhante”.

7. “Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso …pe…

9. yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

35.151 Antevāsikasutta

1. “Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati anācariyakaṁ. Santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharati.

Kathañca, bhikkhu, santevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati?

Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe….

2. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu santevāsiko sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati.

4. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati?

Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe….

5. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Chaṭṭhaṁ.

6. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati.

Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati.

Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati. Anācariyakaṁ santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharatī”ti.

35.152 Kimatthiyabrahmacariyasutta

1. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti?

Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.

Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamaṁ panāvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti?

Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘Cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe…

2. jivhā dukkhā … mano dukkho; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ; yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.

Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti.

Sattamaṁ.

tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā dukkhā; tesaṁ pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Cakkhusamphasso dukkho; tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ;

35.153 Atthinukhopariyāyasutta

1. “Atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti?

“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti.

2. Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya …pe… aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti …pe….

3. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ …pe… rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti …pe…. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti?

4. “No hetaṁ, bhante”.

“Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti.

Aṭṭhamaṁ.

35.154 Indriyasampannasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘indriyasampanno, indriyasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, indriyasampanno hotī”ti?

2. “Cakkhundriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto cakkhundriye nibbindati …pe…

jivhindriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto jivhindriye nibbindati …pe… manindriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto manindriye nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati …pe… vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

Ettāvatā kho, bhikkhu, indriyasampanno hotī”ti.

Navamaṁ.

35.155 Dhammakathikapucchasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “‘dhammakathiko, dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti?

2. “Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya.

Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya.

Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāya …pe…

jivhāya ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya …pe… manassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya.

Manassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya.

Manassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti.

Dasamaṁ.

Navapurāṇavaggo pañcamo.

3. Tassuddānaṁ

Kammaṁ cattāri sappāyā,
anantevāsi kimatthiyā;
Atthi nu kho pariyāyo,
indriyakathikena cāti.

Saḷāyatanavagge tatiyapaṇṇāsako samatto.

4. Tassa vagguddānaṁ

Yogakkhemi ca loko ca,
Gahapati devadahena ca;
Navapurāṇena paṇṇāso,
Tatiyo tena vuccatīti.

35.156 Ajjhattanandikkhayasutta

1. “Aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. cittaṁ suvimuttanti vuccati …pe… aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu manaṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti.

Paṭhamaṁ.

Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati …pe…

aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu jivhaṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā …pe…

35.157 Bāhiranandikkhayasutta

1. “Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu rūpe aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. dhamme aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti.

Dutiyaṁ.

Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati.

Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe …

35.158 Ajjhattaaniccanandikkhayasutta

1. “Cakkhuṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, cakkhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Kāyaṁ … manaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, manāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Manaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, manāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto manasmimpi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti.

Tatiyaṁ.

Cakkhuṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, cakkhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto cakkhusmimpi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati.

Sotaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha … ghānaṁ … jivhaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, jivhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Jivhaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, jivhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto jivhāyapi nibbindati.

35.159 Bāhiraaniccanandikkhayasutta

1. “Rūpe, bhikkhave, yoniso manasi karotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. dhamme, bhikkhave, yoniso manasi karotha, dhammāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Dhamme, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, dhammāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto dhammesupi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti.

Catutthaṁ.

Rūpe, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto rūpesupi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati.

Sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe …

35.160 Jīvakambavanasamādhisutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati.

Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhitassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyatī”ti.

Pañcamaṁ.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti …pe…

“samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhitassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyati. Kiñca yathābhūtaṁ okkhāyati?

Cakkhuṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe…

jivhā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe… mano aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe…

35.161 Jīvakambavanapaṭisallānasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati.

Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīnassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyatī”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe…

“paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīnassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyati. Kiñca yathābhūtaṁ okkhāyati?

Cakkhuṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati …pe…

mano aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, dhammā … manoviññāṇaṁ … manosamphasso …

35.162 Koṭṭhikaaniccasutta

1. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā koṭṭhiko bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

2. “Yaṁ kho, koṭṭhika, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo …pe… mano anicco; tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo.

Yaṁ kho, koṭṭhika, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo”ti.

Sattamaṁ.

Kiñca, koṭṭhika, aniccaṁ? Cakkhu kho, koṭṭhika, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo …pe…

jivhā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā; tatra te chando pahātabbo.

35.163 Koṭṭhikadukkhasutta

1. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko …pe… bhagavantaṁ etadavoca:

jivhā dukkhā; tatra te chando pahātabbo …pe… mano dukkho; tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso dukkho; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo.

Yaṁ kho, koṭṭhika, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo”ti.

Aṭṭhamaṁ.

“sādhu me, bhante …pe… vihareyyan”ti.

“Yaṁ kho, koṭṭhika, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, koṭṭhika, dukkhaṁ?

Cakkhu kho, koṭṭhika, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso dukkho; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo …pe…

35.164 Koṭṭhikaanattasutta

1. Ekamantaṁ …pe… jivhā anattā; tatra te chando pahātabbo …pe… mano anattā; tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ … manosamphasso … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā; tatra te chando pahātabbo.

Yo kho, koṭṭhika, anattā, tatra te chando pahātabbo”ti.

Navamaṁ.

vihareyyanti.

“Yo kho, koṭṭhika, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca, koṭṭhika, anattā?

Cakkhu kho, koṭṭhika, anattā; tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ anattā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anattā; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā; tatra te chando pahātabbo …pe…

35.165 Micchādiṭṭhipahānasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:

“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato micchādiṭṭhi pahīyatī”ti?

2. “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Rūpe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.

Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato micchādiṭṭhi pahīyatī”ti.

Dasamaṁ.

35.166 Sakkāyadiṭṭhipahānasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… Ekādasamaṁ.

etadavoca:

“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī”ti?

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rūpe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.

Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī”ti.

35.167 Attānudiṭṭhipahānasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… manaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Dhamme … manoviññāṇaṁ … manosamphassaṁ … yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti.

Dvādasamaṁ.

Nandikkhayavaggo paṭhamo.

etadavoca:

“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti?

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rūpe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati …pe… jivhaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati …pe…

2. Tassuddānaṁ

Nandikkhayena cattāro,
jīvakambavane duve;
Koṭṭhikena tayo vuttā,
micchā sakkāya attanoti.

35.168 Ajjhattaaniccachandasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra vo chando pahātabbo …pe… mano anicco; tatra vo chando pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo”ti.

35.169 Ajjhattaaniccarāgasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra vo rāgo pahātabbo …pe… mano anicco; tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo rāgo pahātabbo”ti.

35.170 Ajjhattaaniccachandarāgasutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo …pe… jivhā aniccā; tatra vo chandarāgo pahātabbo …pe… mano anicco; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti.

35.171-173 Dukkhachandādisutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, dukkhaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe… jivhā dukkhā …pe… mano dukkho; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

35.174-176 Anattachandādisutta

1. “Yo, bhikkhave, anattā, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā?

Cakkhu, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe… jivhā anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo …pe… mano anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

35.177-179 Bāhirāniccachandādisutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ?

Rūpā, bhikkhave, aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Gandhā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Rasā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Dhammā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

35.180-182 Bāhiradukkhachandādisutta

1. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, dukkhaṁ?

Rūpā, bhikkhave, dukkhā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

35.183-185 Bāhirānattachandādisutta

1. “Yo, bhikkhave, anattā, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā?

Rūpā, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

35.186 Ajjhattātītāniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ atītaṁ …pe… jivhā aniccā atītā …pe… mano anicco atīto.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

35.187 Ajjhattānāgatāniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ anāgataṁ …pe… jivhā aniccā anāgatā …pe… mano anicco anāgato.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.188 Ajjhattapaccuppannāniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ paccuppannaṁ …pe… jivhā aniccā paccuppannā …pe… mano anicco paccuppanno.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.189-191 Ajjhattātītādidukkhasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ …pe… jivhā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā …pe… mano dukkho atīto anāgato paccuppanno.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.192-194 Ajjhattātītādianattasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, anattā atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ …pe… jivhā anattā …pe… mano anattā atīto anāgato paccuppanno.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.195-197 Bāhirātītādianiccasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā atītā anāgatā paccuppannā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.198-200 Bāhirātītādidukkhasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.201-203 Bāhirātītādianattasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, anattā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā atītā anāgatā paccuppannā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.204 Ajjhattātītayadaniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ atītaṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā aniccā atītā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… mano anicco atīto.

35.205 Ajjhattānāgatayadaniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ anāgataṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā aniccā anāgatā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… mano anicco anāgato.

35.206 Ajjhattapaccuppannayadaniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ paccuppannaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā aniccā paccuppannā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… mano anicco paccuppanno.

35.207-209 Ajjhattātītādiyaṁdukkhasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā dukkhā …pe… mano dukkho atīto anāgato paccuppanno. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.210-212 Ajjhattātītādiyadanattasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, anattā atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ …pe… jivhā anattā …pe… mano anattā atīto anāgato paccuppanno. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.213-215 Bāhirātītādiyadaniccasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā atītā anāgatā paccuppannā.

35.216-218 Bāhirātītādiyaṁdukkhasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā.

35.219-221 Bāhirātītādiyadanattasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, anattā atītā anāgatā paccuppannā. nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā atītā anāgatā paccuppannā. Yadanattā, taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ …pe…

35.222 Ajjhattāyatanaaniccasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ …pe… jivhā aniccā …pe… mano anicco.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.223 Ajjhattāyatanadukkhasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ …pe… jivhā dukkhā …pe… mano dukkho.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.224 Ajjhattāyatanaanattasutta

1. “Cakkhu, bhikkhave, anattā …pe… jivhā anattā …pe… mano anattā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.225 Bāhirāyatanaaniccasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā aniccā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.226 Bāhirāyatanadukkhasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā dukkhā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

35.227 Bāhirāyatanaanattasutta

1. “Rūpā, bhikkhave, anattā. Saddā … gandhā … rasā … phoṭṭhabbā … dhammā anattā.

Evaṁ passaṁ …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Saṭṭhipeyyālo samatto.

2. Tassuddānaṁ

Chandenaṭṭhārasa honti,
atītena ca dve nava;
Yadaniccāṭṭhārasa vuttā,
tayo ajjhattabāhirā;
Peyyālo saṭṭhiko vutto,
buddhenādiccabandhunāti.

Suttantāni saṭṭhi.

35.228 Paṭhamasamuddasutta

1. “‘Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rūpamayo vego.

2. Yo taṁ rūpamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti.

Idamavoca …pe… satthā:

tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo …pe…

jivhā, bhikkhave, purisassa samuddo;
tassa rasamayo vego.
Yo taṁ rasamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari jivhāsamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ;
tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo …pe…
mano, bhikkhave, purisassa samuddo;
tassa dhammamayo vego.
Yo taṁ dhammamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṁ saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ;
“Yo imaṁ samuddaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ,
Saūmiṁ sāvaṭṭaṁ sabhayaṁ duttaraṁ accatari;
Sa vedagū vusitabrahmacariyo,
Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti.

3. Paṭhamaṁ.

35.229 Dutiyasamuddasutta

1. “‘Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo.

Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Etthāyaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati …pe….

2. Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Etthāyaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattatīti.

3. Yassa rāgo ca doso ca,
Avijjā ca virājitā;
So imaṁ samuddaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ,
Saūmibhayaṁ duttaraṁ accatari.

4. Saṅgātigo maccujaho nirupadhi,
Pahāsi dukkhaṁ apunabbhavāya;
Atthaṅgato so na puneti,
Amohayī maccurājanti brūmī”ti.

Dutiyaṁ.

35.230 Bāḷisikopamasutta

1. “Seyyathāpi, bhikkhave, bāḷisiko āmisagatabaḷisaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ aññataro āmisacakkhu maccho gileyya. Evañhi so, bhikkhave, maccho gilitabaḷiso bāḷisikassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa.

2. Evameva kho, bhikkhave, chayime baḷisā lokasmiṁ anayāya sattānaṁ vadhāya pāṇinaṁ. Katame cha?

Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso, mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…

santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe…. Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.

4. Santi ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa abhedi baḷisaṁ paribhedi baḷisaṁ na anayaṁ āpanno na byasanaṁ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe….

5. Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe…. Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa abhedi baḷisaṁ paribhedi baḷisaṁ na anayaṁ āpanno na byasanaṁ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti.

Tatiyaṁ.

35.231 Khīrarukkhopamasutta

1. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo, so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno …pe….

10. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno …pe….

11. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe…. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno”ti.

12. Catutthaṁ.

2. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi …pe…. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo, so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.

4. Seyyathāpi, bhikkhave, khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā daharo taruṇo komārako. Tamenaṁ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya āgaccheyya khīran”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kissa hetu”? “Yañhi, bhante, khīraṁ taṁ atthī”ti.

5. “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno …pe….

6. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi …pe…. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.

8. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno …pe….

9. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe… manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ. Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno.

Seyyathāpi, bhikkhave, khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā sukkho kolāpo terovassiko. Tamenaṁ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya āgaccheyya khīran”ti?

“No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Yañhi, bhante, khīraṁ taṁ natthī”ti.

35.232 Koṭṭhikasutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

10. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu. Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā. Sāyati bhagavā jivhāya rasaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo. Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Passati bhagavā cakkhunā rūpaṁ. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato mano.

Vijānāti bhagavā manasā dhammaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā.

Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṁ. Suṇāti bhagavā sotena saddaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṁ. Iminā kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; Pañcamaṁ.

11. yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ … na ghānaṁ … na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na kāyo … na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti.

2. “Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

3. “Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

4. Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanaṁ.

5. Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

6. Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe….

7. Jivhā, āvuso, rasānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rasā vā jivhāya saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…. Mano vā, āvuso, dhammānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, dhammā vā manassa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

9. Imināpetaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

35.233 Kāmabhūsutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca kāmabhū kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.

Atha kho āyasmā kāmabhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kāmabhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

2. “Kiṁ nu kho, āvuso ānanda, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

3. “Na kho, āvuso kāmabhū, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

4. Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, napi odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… na jivhā …pe… na mano …pe…

35.234 Udāyīsutta

1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca udāyī kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.

Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

2. “Yatheva nu kho, āvuso ānanda, ayaṁ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito: ‘itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti?

3. “Yatheva kho, āvuso udāyī, ayaṁ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito: ‘itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti.

4. “Cakkhuñca, āvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti?

“Evamāvuso”ti.

“Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya. Api nu kho cakkhuviññāṇaṁ paññāyethā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti …pe….

5. “Jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu yo ca paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho jivhāviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti …pe…. “Manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇan”ti?

6. “Evamāvuso”ti.

“Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo manoviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho manoviññāṇaṁ paññāyethā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”.

“Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’ti.

7. Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tattha pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ.

Evameva kho, āvuso, bhikkhu chasu phassāyatanesu nevattānaṁ na attaniyaṁ samanupassati. So evaṁ asamanupassanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Sattamaṁ.

35.235 Ādittapariyāyasutta

1. “Ādittapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha.

Katamo ca, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo?

Varaṁ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā, tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

10. Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe… tampi aniccaṁ.

11. Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṁ aniccaṁ, kāyasamphasso anicco, yampidaṁ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ …pe… tampi aniccaṁ.

12. Tiṭṭhatu tāva sottaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ’.

13. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati.

Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

Ayaṁ kho, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo”ti.

Aṭṭhamaṁ.

2. Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva sotaviññeyyesu saddesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

3. Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva ghānaviññeyyesu gandhesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

4. Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva jivhāviññeyyesu rasesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

5. Varaṁ, bhikkhave, tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

6. Varaṁ, bhikkhave, sottaṁ. Sottaṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, aphalaṁ jīvitānaṁ vadāmi, momūhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṁ vitakkānaṁ vasaṁ gato saṅghaṁ bhindeyya. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

7. Tattha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘tiṭṭhatu tāva tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti cakkhu aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ’.

8. Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti sotaṁ aniccaṁ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṁ aniccaṁ, sotasamphasso anicco, yampidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.

9. Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi—iti ghānaṁ aniccaṁ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṁ aniccaṁ, ghānasamphasso anicco, yampidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ …pe… tampi aniccaṁ.

35.236 Paṭhamahatthapādopamasutta

1. “Hatthesu, bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ paññāyati; pādesu sati abhikkamapaṭikkamo paññāyati; pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ paññāyati; kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā paññāyati.

Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya sati jivhāsamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe….

2. Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na paññāyati; pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na paññāyati; pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na paññāyati; kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na paññāyati.

Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati …pe… manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti.

Navamaṁ.

35.237 Dutiyahatthapādopamasutta

1. “Hatthesu, bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ hoti; pādesu sati abhikkamapaṭikkamo hoti; pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ hoti; kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā hoti.

Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya sati …pe… manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe….

2. Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na hoti; pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na hoti; pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na hoti; kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na hoti.

Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati …pe… manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti.

Dasamaṁ.

Samuddavaggo tatiyo.

3. Tassuddānaṁ

Dve samuddā bāḷisiko,
khīrarukkhena koṭṭhiko;
Kāmabhū udāyī ceva,
ādittena ca aṭṭhamaṁ;
Hatthapādūpamā dveti,
vaggo tena pavuccatīti.

35.238 Āsīvisopamasutta

1. “Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo.

Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime te, ambho purisa, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā kālena kālaṁ vuṭṭhāpetabbā, kālena kālaṁ nhāpetabbā, kālena kālaṁ bhojetabbā, kālena kālaṁ saṁvesetabbā. Yadā ca kho te, ambho purisa, imesaṁ catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ aññataro vā aññataro vā kuppissati, tato tvaṁ, ambho purisa, maraṇaṁ vā nigacchasi, maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti.

10. Suñño gāmoti kho, bhikkhave, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhuto cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati …pe… jivhāto cepi naṁ, bhikkhave …pe… manato cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.

11. Corā gāmaghātakāti kho, bhikkhave, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rūpesu; sotaṁ, bhikkhave …pe… ghānaṁ, bhikkhave …pe… jivhā, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rasesu; kāyo, bhikkhave …pe… mano, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu dhammesu.

12. Mahā udakaṇṇavoti kho, bhikkhave, catunnetaṁ oghānaṁ adhivacanaṁ—kāmoghassa, bhavoghassa, diṭṭhoghassa, avijjoghassa.

13. Orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayanti kho, bhikkhave, sakkāyassetaṁ adhivacanaṁ.

14. Pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayanti kho, bhikkhave, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ.

15. Kullanti kho, bhikkhave, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

16. Tassa hatthehi ca pādehi ca vāyāmoti kho, bhikkhave, vīriyārambhassetaṁ adhivacanaṁ.

17. Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṁ adhivacanan”ti.

Paṭhamaṁ.

2. Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ yena vā tena vā palāyetha.

Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ime kho, ambho purisa, pañca vadhakā paccatthikā piṭṭhito piṭṭhito anubandhā, yattheva naṁ passissāma tattheva jīvitā voropessāmāti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti.

3. Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ yena vā tena vā palāyetha.

Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ te, ambho purisa, chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandho yattheva naṁ passissāmi tattheva siro pātessāmīti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti.

4. Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa yena vā tena vā palāyetha.

So passeyya suññaṁ gāmaṁ. Yaññadeva gharaṁ paviseyya rittakaññeva paviseyya tucchakaññeva paviseyya suññakaññeva paviseyya. Yaññadeva bhājanaṁ parimaseyya rittakaññeva parimaseyya tucchakaññeva parimaseyya suññakaññeva parimaseyya.

Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘idāni, ambho purisa, imaṁ suññaṁ gāmaṁ corā gāmaghātakā pavisanti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti.

5. Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa, bhīto corānaṁ gāmaghātakānaṁ yena vā tena vā palāyetha.

So passeyya mahantaṁ udakaṇṇavaṁ orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ. Na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya.

Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa: ‘ayaṁ kho mahāudakaṇṇavo orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ, natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Yannūnāhaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyyan’ti.

6. Atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyya, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

7. Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayañcettha attho—

cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisāti kho, bhikkhave, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā.

8. Pañca vadhakā paccatthikāti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, saṅkhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa.

9. Chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsikoti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ.

35.239 Rathopamasutta

1. “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi tīhi?

Indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto.

2. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti?

Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ cātumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā, yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi.

Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ channaṁ indriyānaṁ ārakkhāya sikkhati, saṁyamāya sikkhati, damāya sikkhati, upasamāya sikkhati.

Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ. Tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati.

3. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti?

Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti.

Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva rohanatthāya, seyyathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya;

evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti.

Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

4. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti?

Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti.

Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti.

Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti.

Dutiyaṁ.

35.240 Kummopamasutta

1. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. Siṅgālopi kho, bhikkhave, sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. Addasā kho, bhikkhave, kummo kacchapo siṅgālaṁ dūratova gocarapasutaṁ. Disvāna soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle samodahitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati.

Siṅgālopi kho, bhikkhave, addasa kummaṁ kacchapaṁ dūratova gocarapasutaṁ. Disvāna yena kummo kacchapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kummaṁ kacchapaṁ paccupaṭṭhito ahosi: ‘yadāyaṁ kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ abhininnāmessati, tattheva naṁ gahetvā uddālitvā khādissāmī’ti.

Yadā kho, bhikkhave, kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ na abhininnāmi, atha siṅgālo kummamhā nibbijja pakkāmi, otāraṁ alabhamāno.

2. Evameva kho, bhikkhave, tumhepi māro pāpimā satataṁ samitaṁ paccupaṭṭhito: jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjatha.

Yato tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, atha tumhehipi māro pāpimā nibbijja pakkamissati, otāraṁ alabhamāno—kummamhāva siṅgāloti.

‘appeva nāmāhaṁ imesaṁ cakkhuto vā otāraṁ labheyyaṁ …pe… jivhāto vā otāraṁ labheyyaṁ …pe… manato vā otāraṁ labheyyan’ti. Tasmātiha, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha.

Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha.

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

3. Kummova aṅgāni sake kapāle,
Samodahaṁ bhikkhu manovitakke;
Anissito aññamaheṭhayāno,
Parinibbuto nūpavadeyya kañcī”ti.

Tatiyaṁ.

35.241 Paṭhamadārukkhandhopamasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre.

Addasā kho bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Sace so, bhikkhave, dārukkhandho na orimaṁ tīraṁ upagacchati, na pārimaṁ tīraṁ upagacchati, na majjhe saṁsīdissati, na thale ussīdissati, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissati; evañhi so, bhikkhave, dārukkhandho samuddaninno bhavissati samuddapoṇo samuddapabbhāro. Taṁ kissa hetu? Samuddaninno, bhikkhave, gaṅgāya nadiyā soto samuddapoṇo samuddapabbhāro.

2. Evameva kho, bhikkhave, sace tumhepi na orimaṁ tīraṁ upagacchatha, na pārimaṁ tīraṁ upagacchatha; na majjhe saṁsīdissatha, na thale ussīdissatha, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūtī bhavissatha; evaṁ tumhe, bhikkhave, nibbānaninnā bhavissatha nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. Taṁ kissa hetu? Nibbānaninnā, bhikkhave, sammādiṭṭhi nibbānapoṇā nibbānapabbhārā”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:

“kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīraṁ, ko majjhe saṁsādo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo”ti?

3. “‘Orimaṁ tīran’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ.

‘Pārimaṁ tīran’ti kho, bhikkhu, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ.

‘Majjhe saṁsādo’ti kho, bhikkhu, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ.

‘Thale ussādo’ti kho, bhikkhu, asmimānassetaṁ adhivacanaṁ.

4. Katamo ca, bhikkhu, manussaggāho? Idha, bhikkhu, gihīhi saṁsaṭṭho viharati, sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, manussaggāho.

5. Katamo ca, bhikkhu, amanussaggāho? Idha, bhikkhu, ekacco aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, amanussaggāho. ‘Āvaṭṭaggāho’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ.

6. Katamo ca, bhikkhu, antopūtibhāvo? Idha, bhikkhu, ekacco dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, ‘antopūtibhāvo’”ti.

7. Tena kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

Alattha kho nando gopālako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā nando eko vūpakaṭṭho …pe… aññataro ca panāyasmā nando arahataṁ ahosīti.

Catutthaṁ.

Atha kho nando gopālako bhagavantaṁ etadavoca:

“ahaṁ kho, bhante, na orimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na pārimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na majjhe saṁsīdissāmi, na thale ussīdissāmi, na maṁ manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissāmi. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

“Tena hi tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo niyyātehī”ti.

“Gamissanti, bhante, gāvo vacchagiddhiniyo”ti.

“Niyyāteheva tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo”ti.

Atha kho nando gopālako sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “niyyātitā, bhante, sāmikānaṁ gāvo.

35.242 Dutiyadārukkhandhopamasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. Ayaṁ vuccati, kimila, antopūtibhāvo”ti.

Pañcamaṁ.

Addasā kho bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti?

“Evaṁ, bhante” …pe… evaṁ vutte, āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca:

“kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ …pe…

“katamo ca, kimila, antopūtibhāvo. Idha, kimila, bhikkhu aññataraṁ saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā na vuṭṭhānaṁ paññāyati.

35.243 Avassutapariyāyasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.

Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Taṁ, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu. Bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

2. Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Evaṁ, bhante”ti kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

“sabbasantharisanthataṁ, bhante, santhāgāraṁ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Kāpilavatthavā sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gotamā, ratti. Yassadāni kālaṁ maññathā”ti.

3. Atha kho bhagavā acirapakkantesu kāpilavatthavesu sakyesu āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

“avassutapariyāyañca vo, āvuso, desessāmi, anavassutapariyāyañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

“vigatathinamiddho kho, moggallāna, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, moggallāna, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṁ āyamissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.

Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.

4. “Kathaṁ, āvuso, avassuto hoti?

Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ.

Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassatī viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe…

jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassatī ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Ayaṁ vuccati, āvuso, bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… avassuto jivhāviññeyyesu rasesu …pe… avassuto manoviññeyyesu dhammesu.

5. Seyyathāpi, āvuso, naḷāgāraṁ vā tiṇāgāraṁ vā sukkhaṁ kolāpaṁ terovassikaṁ. jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ.

Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ rūpā adhibhaṁsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu sadde adhibhosi; gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu gandhe adhibhosi; rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu rase adhibhosi; phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi; dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi.

Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhūto, saddādhibhūto, gandhādhibhūto, rasādhibhūto, phoṭṭhabbādhibhūto, dhammādhibhūto, adhibhūto, anadhibhū, adhibhaṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā.

Evaṁ kho, āvuso, avassuto hoti.

Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ, labhetha aggi ārammaṇaṁ; pacchimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya …pe… uttarāya cepi naṁ disāya …pe… dakkhiṇāya cepi naṁ disāya …pe… heṭṭhimato cepi naṁ …pe… uparimato cepi naṁ … yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ labhetha aggi ārammaṇaṁ.

Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… Kathañcāvuso, anavassuto hoti?

6. jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati …pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ.

Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe…

jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… anavassuto manoviññeyyesu dhammesu.

Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ …pe… Seyyathāpi, āvuso, kūṭāgāraṁ vā sālā vā bahalamattikā addāvalepanā. manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ.

7. Evaṁvihārī cāvuso, bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu.

Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhū, saddādhibhū, gandhādhibhū, rasādhibhū, phoṭṭhabbādhibhū, dhammādhibhū, adhibhū, anadhibhūto, adhibhosi te pāpake akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṁ jātijarāmaraṇiye.

Evaṁ kho, āvuso, anavassuto hotī”ti.

Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ …pe… pacchimāya cepi naṁ … uttarāya cepi naṁ … dakkhiṇāya cepi naṁ … heṭṭhimato cepi naṁ … uparimato cepi naṁ … yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ.

Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ …pe… Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi:

8. “sādhu sādhu, moggallāna. Sādhu kho tvaṁ, moggallāna, bhikkhūnaṁ avassutapariyāyañca anavassutapariyāyañca abhāsī”ti.

9. Idamavoca āyasmā mahāmoggallāno. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinandunti.

Chaṭṭhaṁ.

35.244 Dukkhadhammasutta

1. “Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tathā kho panassa kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. Tathā kho panassa cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānusenti.

2. Kathañca, bhikkhave, sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti?

‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā … iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti—

evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti.

3. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno kāmā diṭṭhā honti? Yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti.

Seyyathāpi, bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā, taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. So iticīticeva kāyaṁ sannāmeyya. Taṁ kissa hetu? Ñātañhi, bhikkhave, tassa purisassa imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhanti.

Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti.

4. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti?

Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bahukaṇṭakaṁ dāyaṁ paviseyya. Tassa puratopi kaṇṭako, pacchatopi kaṇṭako, uttaratopi kaṇṭako, dakkhiṇatopi kaṇṭako, heṭṭhatopi kaṇṭako, uparitopi kaṇṭako. So satova abhikkameyya, satova paṭikkameyya: ‘mā maṁ kaṇṭako’ti.

Evameva kho, bhikkhave, yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye kaṇṭako”ti. Iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo.

5. Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe…

jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti.

6. Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe…

jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti.

7. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ carato evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti, pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti.

8. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho, bhikkhave, udakaphusitānaṁ nipāto, atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya.

Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno evaṁ carato, evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti.

Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti; yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti.

Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: ‘ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

9. Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya: ‘mayaṁ imaṁ gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti.

‘ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, bhikkhave, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ, tathā hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti.

Sattamaṁ.

Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho so mahājanakāyo gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti?

“No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; sā na sukarā pacchāninnā kātuṁ pacchāpoṇā pacchāpabbhārā. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, tañce bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ:

35.245 Kiṁsukopamasutta

1. Atha kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti?

“Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

2. Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti?

“Yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

3. Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti?

“Yato kho, āvuso, bhikkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

4. Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti?

“Yato kho, āvuso, bhikkhu yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

5. Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ (…). Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti?

‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca: ‘yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca: ‘yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ …pe… catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti …pe… “Seyyathāpi, bhikkhu, purisassa kiṁsuko adiṭṭhapubbo assa. So yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya. Upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti?

6. So evaṁ vadeyya: ‘kāḷako kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi jhāmakhāṇū’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ.

7. Atha kho so, bhikkhu, puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘bahalapattapalāso sandacchāyo kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi nigrodho’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ.

Evameva kho, bhikkhu, yathā yathā adhimuttānaṁ tesaṁ sappurisānaṁ dassanaṁ suvisuddhaṁ hoti tathā tathā kho tehi sappurisehi byākataṁ.

‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘lohitako kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi maṁsapesī’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: ‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya: ‘ocīrakajāto kho, ambho purisa, kiṁsuko ādinnasipāṭiko—seyyathāpi sirīso’ti. Seyyathāpi, bhikkhu, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ chadvāraṁ. dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya: ‘kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassāmī’ti? So evaṁ vadeyya: ‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya.

8. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī, aññātānaṁ nivāretā, ñātānaṁ pavesetā.

Puratthimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya: ‘kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassa nagarassāmī’ti?

So evaṁ vadeyya: ‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti.

Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya.

Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ …pe… uttarāya disāya … Upamā kho myāyaṁ, bhikkhu, katā atthassa viññāpanāya. ‘Yathābhūtaṁ vacanan’ti kho, bhikkhu, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ.

9. ‘Yathāgatamaggo’ti kho, bhikkhu, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhiyā …pe… sammāsamādhissā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Ayañcettha attho:

‘nagaran’ti kho, bhikkhu, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa.

‘Cha dvārā’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ.

‘Dovāriko’ti kho, bhikkhu, satiyā etaṁ adhivacanaṁ.

‘Sīghaṁ dūtayugan’ti kho, bhikkhu, samathavipassanānetaṁ adhivacanaṁ.

‘Nagarassāmī’ti kho, bhikkhu, viññāṇassetaṁ adhivacanaṁ.

‘Majjhe siṅghāṭako’ti kho, bhikkhu, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā.

35.246 Vīṇopamasutta

1. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso, tato cittaṁ nivāreyya. Na tvaṁ etaṁ arahasīti. Tato cittaṁ nivāraye manoviññeyyehi dhammehi.

Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. Na tvaṁ etaṁ arahasīti. Tato cittaṁ nivāraye cakkhuviññeyyehi rūpehi …pe…

yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe… manoviññeyyesu dhammesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso tato cittaṁ nivāreyya. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ. Kiṭṭhārakkho ca pamatto, goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otaritvā yāvadatthaṁ madaṁ āpajjeyya pamādaṁ āpajjeyya;

2. evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano chasu phassāyatanesu asaṁvutakārī pañcasu kāmaguṇesu yāvadatthaṁ madaṁ āpajjati pamādaṁ āpajjati.

3. Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ kiṭṭhārakkho ca appamatto goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo gāmagato vā araññagato vā, ṭhānabahulo vā assa nisajjabahulo vā na taṁ kiṭṭhaṁ puna otareyya—tameva purimaṁ daṇḍasamphassaṁ samanussaranto.

Evameva kho, bhikkhave, yato kho bhikkhuno chasu phassāyatanesu cittaṁ udujitaṁ hoti sudujitaṁ, ajjhattameva santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati.

Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. Dutiyampi kho, bhikkhave …pe… tatiyampi kho, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. Seyyathāpi, bhikkhave, rañño vā rājamahāmattassa vā vīṇāya saddo assutapubbo assa. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ kho sā, bhante, vīṇā yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti.

4. So evaṁ vadeyya: ‘alaṁ me, bho, tāya vīṇāya, tameva me saddaṁ āharathā’ti.

Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ayaṁ kho, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. Anekehi sambhārehi samāraddhā vadati, seyyathidaṁ—doṇiñca paṭicca cammañca paṭicca daṇḍañca paṭicca upadhāraṇe ca paṭicca tantiyo ca paṭicca koṇañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca evāyaṁ, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. Anekehi sambhārehi samāraddhā vadatī’ti.

So taṁ vīṇaṁ dasadhā vā satadhā vā phāleyya, dasadhā vā satadhā vā taṁ phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. So vīṇāsaddaṁ suṇeyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahitvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

So evaṁ vadeyya: ‘asatī kirāyaṁ, bho, vīṇā nāma, yathevaṁ yaṁ kiñci vīṇā nāma ettha ca panāyaṁ jano ativelaṁ pamatto palaḷito’ti.

Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ samanvesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesati yāvatā vedanāya gati, saññaṁ samanvesati yāvatā saññāya gati, saṅkhāre samanvesati yāvatā saṅkhārānaṁ gati, viññāṇaṁ samanvesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṁ samanvesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesato …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ samanvesato yāvatā viññāṇassa gati. Yampissa taṁ hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā tampi tassa na hotī”ti.

So evaṁ vadeyya: Navamaṁ.

‘ambho, kassa nu kho eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti?

Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘esā, kho, bhante, vīṇā nāma, yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti.

So evaṁ vadeyya: ‘gacchatha me, bho, taṁ vīṇaṁ āharathā’ti.

Tassa taṁ vīṇaṁ āhareyyuṁ.

35.247 Chappāṇakopamasutta

1. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso arugatto pakkagatto saravanaṁ paviseyya. Tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijjheyyuṁ, sarapattāni ca gattāni vilekheyyuṁ. Evañhi so, bhikkhave, puriso bhiyyoso mattāya tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha.

Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu gāmagato vā araññagato vā labhati vattāraṁ: ‘ayañca so āyasmā evaṅkārī evaṁsamācāro asucigāmakaṇṭako’ti. Taṁ kaṇṭakoti iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo.

2. Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

3. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha kho yo nesaṁ pāṇakānaṁ balavataro assa tassa te anuvatteyyuṁ, anuvidhāyeyyuṁ vasaṁ gaccheyyuṁ.

Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, taṁ cakkhu āviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā paṭikūlā honti …pe… mano āviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā paṭikūlā honti.

Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti.

Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Kukkuraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Siṅgālaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā majjhe gaṇṭhiṁ karitvā ossajjeyya.

Atha kho, te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ—Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti?

4. Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe…

jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

5. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upatiṭṭheyyuṁ, upanisīdeyyuṁ, upanipajjeyyuṁ.

Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, taṁ cakkhu nāviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā nappaṭikūlā honti …pe… jivhā nāviñchati manāpiyesu rasesu …pe… mano nāviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā nappaṭikūlā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti.

Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṁ gahetvā …pe… kukkuraṁ gahetvā … siṅgālaṁ gahetvā … makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thambhe vā upanibandheyya.

Atha kho te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ—‘Daḷhe khīle vā thambhe vā’ti kho, bhikkhave, kāyagatāya satiyā etaṁ adhivacanaṁ.

6. Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Dasamaṁ.

35.248 Yavakalāpisutta

1. “Seyyathāpi, bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa. manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi. Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā. Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ. Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā. Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho. So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya. Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi …pe… jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi …pe… Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. ‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti. Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.

2. Yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti. atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati.

Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṁ. Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ. Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.

Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti.

Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti.

Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ.

Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. Yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘amaññamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

4. ‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ. Iñjitaṁ, bhikkhave, rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

5. ‘Asmī’ti, bhikkhave, phanditametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ. Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aphandamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

6. ‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ. Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nippapañcena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

7. ‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ. Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nihatamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Ekādasamaṁ.

Āsīvisavaggo catuttho.

8. Tassuddānaṁ

Āsīviso ratho kummo,
dve dārukkhandhā avassuto;
Dukkhadhammā kiṁsukā vīṇā,
chappāṇā yavakalāpīti.

Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto.

9. Tassa vagguddānaṁ

Nandikkhayo saṭṭhinayo,
samuddo uragena ca;
Catupaṇṇāsakā ete,
nipātesu pakāsitāti.

Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ.