Skip to content

SN 21. Bhikkhusaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 21.1

21.1 Kolitasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ.

2. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

“idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘ariyo tuṇhībhāvo, ariyo tuṇhībhāvoti vuccati. Katamo nu kho ariyo tuṇhībhāvo’ti?

Tassa mayhaṁ āvuso, etadahosi: ‘idha bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati ariyo tuṇhībhāvo’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihariṁ.

Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

3. Atha kho maṁ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ‘moggallāna moggallāna, mā, brāhmaṇa, ariyaṁ tuṇhībhāvaṁ pamādo, ariye tuṇhībhāve cittaṁ saṇṭhapehi, ariye tuṇhībhāve cittaṁ ekodibhāvaṁ karohi, ariye tuṇhībhāve cittaṁ samādahā’ti.

So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi.

Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti.

Paṭhamaṁ.

21.2 Upatissasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

2. “Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘atthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’ti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: ‘natthi kho taṁ kiñci lokasmiṁ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’”ti.

3. Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “satthupi kho te, āvuso sāriputta, vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?

“Satthupi kho me, āvuso, vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, api ca me evamassa: ‘mahesakkho vata bho satthā antarahito mahiddhiko mahānubhāvo. Sace hi bhagavā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti.

Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa satthupi vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.

Dutiyaṁ.

21.3 Ghaṭasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe ekavihāre. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca:

2. “Vippasannāni kho te, āvuso moggallāna, indriyāni; “Na khvāhaṁ, āvuso, bhagavantaṁ iddhiyā upasaṅkamiṁ; napi maṁ bhagavā iddhiyā upasaṅkami. Api ca me yāvatā bhagavā ettāvatā dibbacakkhu visujjhi dibbā ca sotadhātu. Bhagavatopi yāvatāhaṁ ettāvatā dibbacakkhu visujjhi dibbā ca sotadhātū”ti.

“Yathākathaṁ panāyasmato mahāmoggallānassa bhagavatā saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti?

parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto santena nūnāyasmā mahāmoggallāno ajja vihārena vihāsī”ti.

“Oḷārikena khvāhaṁ, āvuso, ajja vihārena vihāsiṁ. Api ca me ahosi dhammī kathā”ti.

“Kena saddhiṁ panāyasmato mahāmoggallānassa ahosi dhammī kathā”ti?

“Bhagavatā kho me, āvuso, saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti.

“Dūre kho, āvuso, bhagavā etarahi sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Kiṁ nu kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ iddhiyā upasaṅkami; udāhu bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ iddhiyā upasaṅkamī”ti?

3. “Idhāhaṁ, āvuso, bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘āraddhavīriyo āraddhavīriyoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, āraddhavīriyo hotī’ti?

Evaṁ vutte, maṁ, āvuso, bhagavā etadavoca: ‘idha, moggallāna, bhikkhu āraddhavīriyo viharati—kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatīti. Evaṁ kho, moggallāna, āraddhavīriyo hotī’ti.

Evaṁ kho me, āvuso, bhagavatā saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti.

4. “Seyyathāpi, āvuso, himavato pabbatarājassa parittā pāsāṇasakkharā yāvadeva upanikkhepanamattāya; evameva kho mayaṁ āyasmato mahāmoggallānassa yāvadeva upanikkhepanamattāya. Āyasmā hi mahāmoggallāno mahiddhiko mahānubhāvo ākaṅkhamāno kappaṁ tiṭṭheyyā”ti.

5. “Seyyathāpi, āvuso, mahatiyā loṇaghaṭāya parittā loṇasakkharāya yāvadeva upanikkhepanamattāya; evameva kho mayaṁ āyasmato sāriputtassa yāvadeva upanikkhepanamattāya. Āyasmā hi sāriputto bhagavatā anekapariyāyena thomito vaṇṇito pasattho:

6. ‘Sāriputtova paññāya,
sīlena upasamena ca;
Yopi pāraṅgato bhikkhu,
etāvaparamo siyā’”ti.

7. Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumodiṁsūti.

Tatiyaṁ.

21.4 Navasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karoti cīvarakārasamaye. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karoti cīvarakārasamaye”ti.

2. Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena taṁ bhikkhuṁ āmantehi ‘satthā taṁ, āvuso, āmantetī’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso, āmantetī”ti.

“Evamāvuso”ti kho so bhikkhu tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ bhikkhuṁ bhagavā etadavoca:

“saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyasi, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karosi cīvarakārasamaye”ti?

“Ahampi kho, bhante, sakaṁ kiccaṁ karomī”ti.

3. Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: “mā kho tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno ujjhāyittha. Eso kho, bhikkhave, bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

4. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

5. “Nayidaṁ sithilamārabbha,
nayidaṁ appena thāmasā;
Nibbānaṁ adhigantabbaṁ,
sabbadukkhappamocanaṁ.

6. Ayañca daharo bhikkhu,
ayamuttamapuriso;
Dhāreti antimaṁ dehaṁ,
jetvā māraṁ savāhinin”ti.

Catutthaṁ.

21.5 Sujātasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

Atha kho āyasmā sujāto yena bhagavā tenupasaṅkami.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sujātaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “ubhayenevāyaṁ, bhikkhave, kulaputto sobhati—yañca abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Idamavoca bhagavā …pe… satthā:

2. “Sobhati vatāyaṁ bhikkhu,
ujubhūtena cetasā;
Vippayutto visaṁyutto,
anupādāya nibbuto;
Dhāreti antimaṁ dehaṁ,
jetvā māraṁ savāhinin”ti.

Pañcamaṁ.

21.6 Lakuṇḍakabhaddiyasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

satthā:

Atha kho āyasmā lakuṇḍakabhaddiyo yena bhagavā tenupasaṅkami.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ lakuṇḍakabhaddiyaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ āgacchantaṁ dubbaṇṇaṁ duddasikaṁ okoṭimakaṁ bhikkhūnaṁ paribhūtarūpan”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo, na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Idamavoca bhagavā …pe…
“Haṁsā koñcā mayūrā ca,
hatthayo pasadā migā;
Sabbe sīhassa bhāyanti,
natthi kāyasmiṁ tulyatā.

3. Evameva manussesu,
daharo cepi paññavā;
So hi tattha mahā hoti,
neva bālo sarīravā”ti.

Chaṭṭhaṁ.

21.7 Visākhasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya.

2. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti?

“Āyasmā, bhante, visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti.

3. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ visākhaṁ pañcālaputtaṁ āmantesi:

“sādhu sādhu, visākha, sādhu kho tvaṁ, visākha, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi …pe… atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti.

4. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

5. “Nābhāsamānaṁ jānanti,
missaṁ bālehi paṇḍitaṁ;
Bhāsamānañca jānanti,
desentaṁ amataṁ padaṁ.

6. Bhāsaye jotaye dhammaṁ,
paggaṇhe isinaṁ dhajaṁ;
Subhāsitadhajā isayo,
dhammo hi isinaṁ dhajo”ti.

Sattamaṁ.

21.8 Nandasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

Atha kho āyasmā nando bhagavato mātucchāputto ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupitvā akkhīni añjetvā acchaṁ pattaṁ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ nandaṁ bhagavā etadavoca:

“na kho te taṁ, nanda, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupeyyāsi, akkhīni ca añjeyyāsi, acchañca pattaṁ dhāreyyāsi. Etaṁ kho te, nanda, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ āraññiko ca assasi, piṇḍapātiko ca paṁsukūliko ca kāmesu ca anapekkho vihareyyāsī”ti.

Idamavoca bhagavā …pe… satthā:

2. “Kadāhaṁ nandaṁ passeyyaṁ,
āraññaṁ paṁsukūlikaṁ;
Aññātuñchena yāpentaṁ,
kāmesu anapekkhinan”ti.

3. Atha kho āyasmā nando aparena samayena āraññiko ca piṇḍapātiko ca paṁsukūliko ca kāmesu ca anapekkho vihāsīti.

Aṭṭhamaṁ.

21.9 Tissasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

Atha kho āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi dukkhī dummano assūni pavattayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ tissaṁ etadavoca:

“kiṁ nu kho tvaṁ, tissa, ekamantaṁ nisinno dukkhī dummano assūni pavattayamāno”ti?

“Tathā hi pana maṁ, bhante, bhikkhū samantā vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsū”ti.

“Tathāhi pana tvaṁ, tissa, vattā no ca vacanakkhamo; na kho te taṁ, tissa, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ vattā no ca vacanakkhamo. Etaṁ kho te, tissa, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa: ‘yaṁ tvaṁ vattā ca assa vacanakkhamo cā’”ti.

2. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

3. “Kiṁ nu kujjhasi mā kujjhi,
Akkodho tissa te varaṁ;
Kodhamānamakkhavinayatthañhi,
Tissa brahmacariyaṁ vussatī”ti.

Navamaṁ.

21.10 Theranāmakasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ceva hoti ekavihārassa ca vaṇṇavādī. So eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati eko paṭikkamati eko raho nisīdati eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti.

2. Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “Idhāhaṁ, bhante, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisāmi eko paṭikkamāmi eko raho nisīdāmi eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāmi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti.

“ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena theraṁ bhikkhuṁ āmantehi: ‘satthā taṁ, āvuso thera, āmantetī’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā thero tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “satthā taṁ, āvuso thera, āmantetī”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā thero tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ theraṁ bhagavā etadavoca:

“saccaṁ kira tvaṁ, thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti?

3. “Attheso, thera, ekavihāro neso natthīti vadāmi. Api ca, thera, yathā ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hoti taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho …pe….

“Kathañca, thera, ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hoti. Idha, thera, yaṁ atītaṁ taṁ pahīnaṁ, yaṁ anāgataṁ taṁ paṭinissaṭṭhaṁ, paccuppannesu ca attabhāvapaṭilābhesu chandarāgo suppaṭivinīto. Evaṁ kho, thera, ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hotī”ti.

4. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

5. “Sabbābhibhuṁ sabbaviduṁ sumedhaṁ,
Sabbesu dhammesu anūpalittaṁ;
Sabbañjahaṁ taṇhākkhaye vimuttaṁ,
Tamahaṁ naraṁ ekavihārīti brūmī”ti.

Dasamaṁ.

21.11 Mahākappinasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

Atha kho āyasmā mahākappino yena bhagavā tenupasaṅkami.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākappinaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ āgacchantaṁ odātakaṁ tanukaṁ tuṅganāsikan”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

2. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

3. “Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ,
ye gottapaṭisārino;
Vijjācaraṇasampanno,
so seṭṭho devamānuse.

4. Divā tapati ādicco,
rattimābhāti candimā;
Sannaddho khattiyo tapati,
jhāyī tapati brāhmaṇo;
Atha sabbamahorattiṁ,
buddho tapati tejasā”ti.

Ekādasamaṁ.

21.12 Sahāyakasutta

1. Sāvatthiyaṁ viharati.

Atha kho dve bhikkhū sahāyakā āyasmato mahākappinassa saddhivihārino yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu.

Addasā kho bhagavā te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, ete bhikkhū sahāyake āgacchante kappinassa saddhivihārino”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Ete kho te bhikkhū mahiddhikā mahānubhāvā. Na ca sā samāpatti sulabharūpā, yā tehi bhikkhūhi asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.

2. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

3. “Sahāyāvatime bhikkhū,
cirarattaṁ sametikā;
Sameti nesaṁ saddhammo,
dhamme buddhappavedite.

4. Suvinītā kappinena,
dhamme ariyappavedite;
Dhārenti antimaṁ dehaṁ,
jetvā māraṁ savāhinin”ti.

Dvādasamaṁ.

Bhikkhuvaggo paṭhamo.

5. Tassuddānaṁ

Kolito upatisso ca,
ghaṭo cāpi pavuccati;
Navo sujāto bhaddi ca,
visākho nando tisso ca;
Theranāmo ca kappino,
sahāyena ca dvādasāti.

Bhikkhusaṁyuttaṁ samattaṁ.

Nidānavaggo dutiyo.

6. Tassuddānaṁ

Nidānābhisamayadhātu,
anamataggena kassapaṁ;
Sakkārarāhulalakkhaṇo,
opammabhikkhunā vaggo.
Dutiyo tena pavuccatīti.

Nidānavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā.