SN 17. Lābhasakkārasaṁyutta
Saṁyutta Nikāya 17.1
17.1 Dāruṇasutta
1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
2. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Paṭhamaṁ.
17.2 Baḷisasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
Seyyathāpi, bhikkhave, bāḷisiko āmisagataṁ baḷisaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ aññataro āmisacakkhu maccho gileyya. Evañhi so, bhikkhave, maccho gilabaḷiso bāḷisikassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa.
2. Bāḷisikoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Baḷisanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ assādeti nikāmeti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Dutiyaṁ.
17.3 Kummasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
Disvāna taṁ kummaṁ etadavoca: ‘kacci tvaṁ, tāta kumma, na taṁ padesaṁ agamāsī’ti?
‘Agamāsiṁ khvāhaṁ, tāta kumma, taṁ padesan’ti.
‘Kacci panāsi, tāta kumma, akkhato anupahato’ti?
‘Akkhato khomhi, tāta kumma, anupahato, atthi ca me idaṁ suttakaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhan’ti.
‘Tagghasi, tāta kumma, khato, taggha upahato. Etena hi te, tāta kumma, suttakena pitaro ca pitāmahā ca anayaṁ āpannā byasanaṁ āpannā. Gaccha dāni tvaṁ, tāta kumma, na dāni tvaṁ amhākan’ti.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññatarasmiṁ udakarahade mahākummakulaṁ ciranivāsi ahosi. Atha kho, bhikkhave, aññataro kummo aññataraṁ kummaṁ etadavoca: ‘mā kho tvaṁ, tāta kumma, etaṁ padesaṁ agamāsī’ti.
Agamāsi kho, bhikkhave, so kummo taṁ padesaṁ. Tamenaṁ luddo papatāya vijjhi.
Atha kho, bhikkhave, so kummo yena so kummo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, so kummo taṁ kummaṁ dūratova āgacchantaṁ. Luddoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ.
2. Papatāti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ.
Suttakanti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ.
Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ assādeti nikāmeti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu giddho papatāya anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Tatiyaṁ.
17.4 Dīghalomikasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Seyyathāpi, bhikkhave, dīghalomikā eḷakā kaṇṭakagahanaṁ paviseyya. Sā tatra tatra sajjeyya, tatra tatra gayheyya, tatra tatra bajjheyya, tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjeyya.
Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. So tatra tatra sajjati, tatra tatra gayhati, tatra tatra bajjhati, tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjati.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Catutthaṁ.
17.5 Mīḷhakasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
So tena lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto aññe pesale bhikkhū atimaññati. Tañhi tassa, bhikkhave, moghapurisassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Pañcamaṁ.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Seyyathāpi, bhikkhave, mīḷhakā gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa. Purato cassa mahāgūthapuñjo. Sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya: ‘ahamhi gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato ca myāyaṁ mahāgūthapuñjo’ti.
Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. So tattha bhuttāvī ca hoti yāvadattho, nimantito ca svātanāya, piṇḍapāto cassa pūro. So ārāmaṁ gantvā bhikkhugaṇassa majjhe vikatthati: ‘bhuttāvī camhi yāvadattho, nimantito camhi svātanāya, piṇḍapāto ca myāyaṁ pūro, lābhī camhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, ime panaññe bhikkhū appapuññā appesakkhā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti.
17.6 Asanisutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Kaṁ, bhikkhave, asanivicakkaṁ āgacchatu, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu.
2. Asanivicakkanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Chaṭṭhaṁ.
17.7 Diddhasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Kaṁ, bhikkhave, diddhagatena visallena sallena vijjhatu, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu.
2. Sallanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Sattamaṁ.
17.8 Siṅgālasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Aṭṭhamaṁ.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti?
“Evaṁ, bhante”.
“Eso kho, bhikkhave, jarasiṅgālo ukkaṇḍakena nāma rogajātena phuṭṭho neva bilagato ramati, na rukkhamūlagato ramati, na ajjhokāsagato ramati; yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati; tattha tattha anayabyasanaṁ āpajjati.
Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto neva suññāgāragato ramati, na rukkhamūlagato ramati, na ajjhokāsagato ramati; yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati; tattha tattha anayabyasanaṁ āpajjati.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe…
17.9 Verambhasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
Tassa aññe cīvaraṁ haranti, aññe pattaṁ haranti, aññe nisīdanaṁ haranti, aññe sūcigharaṁ haranti, verambhavātakkhittasseva sakuṇassa.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Navamaṁ.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Upari, bhikkhave, ākāse verambhā nāma vātā vāyanti. Tattha yo pakkhī gacchati tamenaṁ verambhā vātā khipanti. Tassa verambhavātakkhittassa aññeneva pādā gacchanti, aññena pakkhā gacchanti, aññena sīsaṁ gacchati, aññena kāyo gacchati.
Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
17.10 Sagāthakasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi sakkārena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ.
Idha panāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi asakkārena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ.
Idha panāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
2. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:
3. “Yassa sakkariyamānassa,
asakkārena cūbhayaṁ;
Samādhi na vikampati,
appamāṇavihārino.
4. Taṁ jhāyinaṁ sātatikaṁ,
sukhumaṁ diṭṭhivipassakaṁ;
Upādānakkhayārāmaṁ,
āhu sappuriso itī”ti.
Dasamaṁ.
Paṭhamo vaggo.
5. Tassuddānaṁ
Dāruṇo baḷisaṁ kummaṁ,
dīghalomi ca mīḷhakaṁ;
Asani diddhaṁ siṅgālaṁ,
verambhena sagāthakanti.
17.11 Suvaṇṇapātisutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya.
Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā suvaṇṇapātiyāpi rūpiyacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Paṭhamaṁ.
17.12 Rūpiyapātisutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe…
idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā rūpiyapātiyāpi suvaṇṇacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Dutiyaṁ.
17.13-20 Suvaṇṇanikkhasuttādiaṭṭhaka
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
janapadakalyāṇiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Dasamaṁ.
Dutiyo vaggo.
“Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā suvaṇṇanikkhassāpi hetu …pe…
suvaṇṇanikkhasatassāpi hetu …
siṅgīnikkhassāpi hetu …
siṅgīnikkhasatassāpi hetu …
pathaviyāpi jātarūpaparipūrāya hetu …
āmisakiñcikkhahetupi …
jīvitahetupi …
2. Tassuddānaṁ
Dve pāti dve suvaṇṇā ca,
Siṅgīhi apare duve;
Pathavī kiñcikkhajīvitaṁ,
Janapadakalyāṇiyā dasāti.
17.21 Mātugāmasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe…
na tassa, bhikkhave, mātugāmo eko ekassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yassa lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Paṭhamaṁ.
17.22 Kalyāṇīsutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe…
na tassa, bhikkhave, janapadakalyāṇī ekā ekassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yassa lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Dutiyaṁ.
17.23 Ekaputtakasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so tassa hoti antarāyāya.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Tatiyaṁ.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe…
saddhā, bhikkhave, upāsikā ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādiso, tāta, bhavāhi yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako’ti.
Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ, yadidaṁ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako.
Sace kho tvaṁ, tāta, agārasmā anagāriyaṁ pabbajasi; tādiso, tāta, bhavāhi yādisā sāriputtamoggallānāti.
Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ, yadidaṁ sāriputtamoggalānā.
Mā ca kho tvaṁ, tāta, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātūti.
17.24 Ekadhītusutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
Tañce, bhikkhave, bhikkhuniṁ sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so tassā hoti antarāyāya.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Catutthaṁ.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe…
saddhā bhikkhave upāsikā ekaṁ dhītaraṁ piyaṁ manāpaṁ evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādisā, ayye, bhavāhi yādisā khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’ti.
Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ, yadidaṁ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā.
Sace kho tvaṁ, ayye, agārasmā anagāriyaṁ pabbajasi; tādisā, ayye, bhavāhi yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti.
Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ, yadidaṁ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca.
Mā ca kho tvaṁ, ayye, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātūti.
17.25 Samaṇabrāhmaṇasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmantā sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.
Pañcamaṁ.
17.26 Dutiyasamaṇabrāhmaṇasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti …pe…
pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.
Chaṭṭhaṁ.
17.27 Tatiyasamaṇabrāhmaṇasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokasamudayaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokanirodhaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti …pe…
pajānanti …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.
Sattamaṁ.
17.28 Chavisutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko.
Lābhasakkārasiloko, bhikkhave, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Aṭṭhamaṁ.
17.29 Rajjusutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko.
Lābhasakkārasiloko, bhikkhave, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati.
2. Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso daḷhāya vāḷarajjuyā jaṅghaṁ veṭhetvā ghaṁseyya. Sā chaviṁ chindeyya, chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya.
Evameva kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Navamaṁ.
17.30 Bhikkhusutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti.
Dasamaṁ.
Tatiyo vaggo.
“Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo tassapāhaṁ lābhasakkārasiloko antarāyāya vadāmī”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “kissa pana, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyā”ti?
“Yā hissa sā, ānanda, akuppā cetovimutti nāhaṁ tassā lābhasakkārasilokaṁ antarāyāya vadāmi. Ye ca khvassa, ānanda, appamattassa ātāpino pahitattassa viharato diṭṭhadhammasukhavihārā adhigatā tesāhamassa lābhasakkārasilokaṁ antarāyāya vadāmi.
Evaṁ dāruṇo kho, ānanda, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
Tasmātihānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Tassuddānaṁ
2. Mātugāmo ca kalyāṇī,
putto ca ekadhītu ca;
Samaṇabrāhmaṇā tīṇi,
chavi rajju ca bhikkhunāti.
17.31 Bhindisutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko.
Lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto, bhikkhave, devadatto saṅghaṁ bhindi.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti.
Paṭhamaṁ.
17.32 Kusalamūlasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko.
Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa kusalamūlaṁ samucchedamagamā.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti.
Dutiyaṁ.
17.33 Kusaladhammasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko.
Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa kusalo dhammo samucchedamagamā.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti.
Tatiyaṁ.
17.34 Sukkadhammasutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko.
Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa sukko dhammo samucchedamagamā.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… sikkhitabban”ti.
Catutthaṁ.
17.35 Acirapakkantasutta
1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi:
“attavadhāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.
2. Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.
5. Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṁ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṁ gaṇhāti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
6. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:
7. “Phalaṁ ve kadaliṁ hanti,
phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ;
Sakkāro kāpurisaṁ hanti,
gabbho assatariṁ yathā”ti.
Pañcamaṁ.
17.36 Pañcarathasatasutta
1. Rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Tena kho pana samayena devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyati.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “devadattassa, bhante, ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyatī”ti.
“Mā, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasilokaṁ pihayittha. Yāvakīvañca, bhikkhave, devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro āharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.
2. Seyyathāpi, bhikkhave, caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṁ bhindeyyuṁ, evañhi so, bhikkhave, kukkuro bhiyyoso mattāya caṇḍataro assa; evameva, bhikkhave, yāvakīvañca devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro āharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Chaṭṭhaṁ.
17.37 Mātusutta
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Sattamaṁ.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā mātupi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti.
17.38-43 Pitusuttādichakka
1. Sāvatthiyaṁ viharati.
pajāpatiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ.
Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Terasamaṁ.
Catuttho vaggo.
“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā pitupi hetu …pe…
(vitthāretabbaṁ) …
bhātupi hetu …
bhaginiyāpi hetu …
puttassapi hetu …
dhītuyāpi hetu …
2. Tassuddānaṁ
Bhindi mūlaṁ duve dhammā,
pakkantaṁ ratha mātari;
Pitā bhātā ca bhaginī,
putto dhītā pajāpatīti.
Lābhasakkārasaṁyuttaṁ samattaṁ.