SN 6. Brahmasaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 6.1

6.1 Brahmāyācanasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ; pare ca me na ājāneyyuṁ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti.

Apissu bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā:

10. “Apārutā tesaṁ amatassa dvārā,
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ;
Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ,
Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme”ti.

11. Atha kho brahmā sahampati “katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

2. “Kicchena me adhigataṁ,
halaṁ dāni pakāsituṁ;
Rāgadosaparetehi,
nāyaṁ dhammo susambudho.

3. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ,
gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ;
Rāgarattā na dakkhanti,
tamokhandhena āvuṭā”ti.

4. Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāya.

5. Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: “nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti.

Atha kho brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:

“desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti.

Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

6. “Pāturahosi magadhesu pubbe,
Dhammo asuddho samalehi cintito;
Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ,
Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ.

7. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,
Yathāpi passe janataṁ samantato;
Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko,
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ.

8. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma,
Satthavāha anaṇa vicara loke;
Desassu bhagavā dhammaṁ,
Aññātāro bhavissantī”ti.

9. Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante.

Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena;

evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante.

Disvāna brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsi:

6.2 Gāravasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso, kaṁ nu khvāhaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan”ti?

10. Tasmā hi attakāmena,
mahattamabhikaṅkhatā;
Saddhammo garukātabbo,
saraṁ buddhāna sāsanan”ti.

2. Atha kho bhagavato etadahosi:

“aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

3. Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke …pe… attanā samādhisampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

4. Aparipuṇṇassa paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake …pe… attanā paññāsampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

5. Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake …pe… attanā vimuttisampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

6. Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan”ti.

7. Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:

“evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū”ti.

Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

8. “Ye ca atītā sambuddhā,
ye ca buddhā anāgatā;
Yo cetarahi sambuddho,
bahūnaṁ sokanāsano.

9. Sabbe saddhammagaruno,
vihaṁsu viharanti ca;
Tathāpi viharissanti,
esā buddhāna dhammatā.

6.3 Brahmadevasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā brahmadevo nāma putto bhagavato santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti.

10. Tasmiṁ pasannā avikampamānā,
Patiṭṭhapesi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye;
Akāsi puññaṁ sukhamāyatikaṁ,
Disvā muniṁ brāhmaṇī oghatiṇṇan”ti.

2. Atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataṁ ahosi.

3. Atha kho āyasmā brahmadevo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakamātu nivesanaṁ tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti.

Atha kho brahmuno sahampatissa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti. Yannūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā saṁvejeyyan”ti.

Atha kho brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito āyasmato brahmadevassa mātu nivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṁ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṁ brāhmaṇiṁ gāthāya ajjhabhāsi:

4. “Dūre ito brāhmaṇi brahmaloko,
Yassāhutiṁ paggaṇhāsi niccaṁ;
Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho,
Kiṁ jappasi brahmapathaṁ ajānaṁ.

5. Eso hi te brāhmaṇi brahmadevo,
Nirūpadhiko atidevapatto;
Akiñcano bhikkhu anaññaposī,
Yo te so piṇḍāya gharaṁ paviṭṭho.

6. Āhuneyyo vedagu bhāvitatto,
Narānaṁ devānañca dakkhiṇeyyo;
Bāhitvā pāpāni anūpalitto,
Ghāsesanaṁ iriyati sītibhūto.

7. Na tassa pacchā na puratthamatthi,
Santo vidhūmo anigho nirāso;
Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu,
So tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ.

8. Visenibhūto upasantacitto,
Nāgova danto carati anejo;
Bhikkhu susīlo suvimuttacitto,
So tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ.

9. Tasmiṁ pasannā avikampamānā,
Patiṭṭhapehi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye;
Karohi puññaṁ sukhamāyatikaṁ,
Disvā muniṁ brāhmaṇi oghatiṇṇanti.

6.4 Bakabrahmasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena bakassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “idaṁ niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī”ti.

10. Kappo ca te baddhacaro ahosiṁ,
Sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññi;
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ,
Suttappabuddhova anussarāmī”ti.

11. “Addhā pajānāsi mametamāyuṁ,
Aññepi jānāsi tathā hi buddho;
Tathā hi tyāyaṁ jalitānubhāvo,
Obhāsayaṁ tiṭṭhati brahmalokan”ti.

2. Atha kho bhagavā bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi.

Addasā kho bako brahmā bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa, svāgataṁ te, mārisa. Cirassaṁ kho, mārisa, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Idañhi, mārisa, niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati. Ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī”ti.

3. Evaṁ vutte, bhagavā bakaṁ brahmānaṁ etadavoca: “avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaṁyeva samānaṁ niccanti vakkhati, adhuvaṁyeva samānaṁ dhuvanti vakkhati, asassataṁyeva samānaṁ sassatanti vakkhati, akevalaṁyeva samānaṁ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṁyeva samānaṁ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, tañca tathā vakkhati: ‘idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati’. Santañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ, ‘natthaññaṁ uttari nissaraṇan’ti vakkhatī”ti.

4. “Dvāsattati gotama puññakammā,
Vasavattino jātijaraṁ atītā;
Ayamantimā vedagū brahmupapatti,
Asmābhijappanti janā anekā”ti.

5. “Appañhi etaṁ na hi dīghamāyu,
Yaṁ tvaṁ baka maññasi dīghamāyuṁ;
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ,
Āyuṁ pajānāmi tavāhaṁ brahme”ti.

6. “Anantadassī bhagavāhamasmi,
Jātijaraṁ sokamupātivatto;
Kiṁ me purāṇaṁ vatasīlavattaṁ,
Ācikkha me taṁ yamahaṁ vijaññā”ti.

7. “Yaṁ tvaṁ apāyesi bahū manusse,
Pipāsite ghammani samparete;
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ,
Suttappabuddhova anussarāmi.

8. Yaṁ eṇikūlasmiṁ janaṁ gahītaṁ,
Amocayī gayhakaṁ nīyamānaṁ;
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ,
Suttappabuddhova anussarāmi.

9. Gaṅgāya sotasmiṁ gahītanāvaṁ,
Luddena nāgena manussakamyā;
Pamocayittha balasā pasayha,
Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ;
Suttappabuddhova anussarāmi.

6.5 Aññatarabrahmasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyā”ti.

Atha kho bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā.

10. “Tevijjā iddhipattā ca,
cetopariyāyakovidā;
Khīṇāsavā arahanto,
bahū buddhassa sāvakā”ti.

11. Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca: “āyasmā, mārisa, mahāmoggallāno evamāha:

12. ‘Tevijjā iddhipattā ca,
cetopariyāyakovidā;
Khīṇāsavā arahanto,
bahū buddhassa sāvakā’”ti.

13. Idamavoca so brahmapārisajjo. Attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaṁ abhinandīti.

2. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno puratthimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

3. Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā mahākassapo bhagavantaṁ dibbena cakkhunā …pe… disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākassapo dakkhiṇaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

4. Atha kho āyasmato mahākappinassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā mahākappino bhagavantaṁ dibbena cakkhunā …pe… tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva—jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākappino pacchimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

5. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: “kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā anuruddho …pe… tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā anuruddho uttaraṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

6. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ brahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

7. “Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi,
Yā te diṭṭhi pure ahu;
Passasi vītivattantaṁ,
Brahmaloke pabhassaran”ti.

8. “Na me mārisa sā diṭṭhi,
yā me diṭṭhi pure ahu;
Passāmi vītivattantaṁ,
brahmaloke pabhassaraṁ;
Svāhaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ,
ahaṁ niccomhi sassato”ti.

9. Atha kho bhagavā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—tasmiṁ brahmaloke antarahito jetavane pāturahosi.

Atha kho so brahmā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, mārisa, yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ evaṁ vadehi: ‘atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṁ moggallāno kassapo kappino anuruddho’”ti?

“Evaṁ, mārisā”ti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṁ moggallāno kassapo kappino anuruddho”ti?

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ brahmapārisajjaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

6.6 Brahmalokasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno.

Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ upanissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca: “akālo kho tāva, mārisa, bhagavantaṁ payirupāsituṁ; divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca, brahmā ca tatra pamādavihāraṁ viharati. Āyāma, mārisa, yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ saṁvejeyyāmā”ti.

“Evaṁ, mārisā”ti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.

2. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā—seyyathāpi nāma balavā puriso …pe… evameva—bhagavato purato antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ.

Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca: “handa kuto nu tumhe, mārisā, āgacchathā”ti?

“Āgatā kho mayaṁ, mārisa, amha tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaṁ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti?

3. Evaṁ vutto, kho so brahmā taṁ vacanaṁ anadhivāsento sahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca: “passasi me no tvaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti?

“Passāmi kho tyāhaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti.

“So khvāhaṁ, mārisa, evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṁ gamissāmī”ti?

4. Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca: “passasi me no tvaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti?

“Passāmi kho tyāhaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti.

“Tayā ca kho, mārisa, mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaṁ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti?

Atha kho so brahmā subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

5. “Tayo supaṇṇā caturo ca haṁsā,
Byagghīnisā pañcasatā ca jhāyino;
Tayidaṁ vimānaṁ jalate ca brahme,
Obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyan”ti.

6. “Kiñcāpi te taṁ jalate vimānaṁ,
Obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyaṁ;
Rūpe raṇaṁ disvā sadā pavedhitaṁ,
Tasmā na rūpe ramatī sumedho”ti.

7. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassāti.

6.7 Kokālikasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu.

Atha kho subrahmā paccekabrahmā kokālikaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

2. “Appameyyaṁ paminanto,
Kodha vidvā vikappaye;
Appameyyaṁ pamāyinaṁ,
Nivutaṁ taṁ maññe puthujjanan”ti.

6.8 Katamodakatissasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu.

Atha kho suddhāvāso paccekabrahmā katamodakatissakaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

2. “Appameyyaṁ paminanto,
Kodha vidvā vikappaye;
Appameyyaṁ pamāyinaṁ,
Nivutaṁ taṁ maññe akissavan”ti.

6.9 Turūbrahmasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.

Atha kho turū paccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhito kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.

“Kosi tvaṁ, āvuso”ti?

“Ahaṁ turū paccekabrahmā”ti.

“Nanu tvaṁ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa, yāvañca te idaṁ aparaddhan”ti.

2. “Purisassa hi jātassa,
kuṭhārī jāyate mukhe;
Yāya chindati attānaṁ,
bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.

3. Yo nindiyaṁ pasaṁsati,
Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṁ,
Kalinā tena sukhaṁ na vindati.

4. Appamattako ayaṁ kali,
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Ayameva mahantataro kali;
Yo sugatesu manaṁ padosaye.

5. Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ,
Chattiṁsati pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī nirayaṁ upeti,
Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.

6.10 Kokālikasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

“mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.

Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi …pe… icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.

Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ …pe… pesalā sāriputtamoggallānā”ti.

Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: “mā hevaṁ, kokālika, avaca; mā hevaṁ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.

Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti.

Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca:
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ,
Chattiṁsati pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī nirayaṁ upeti,
Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.

10. Paṭhamo vaggo.

11. Tassuddānaṁ

Āyācanaṁ gāravo brahmadevo,
Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi;
Pamādakokālikatissako ca,
Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.

2. Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā.

3. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.

Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

4. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṁ etadavoca: ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti.

Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti.

5. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti?

“Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ. Taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ: ‘ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’”ti.

“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti?

“Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca:

6. “Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya; Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo.

Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo.

Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo.
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo.
“Purisassa hi jātassa,
kuṭhārī jāyate mukhe;
Yāya chindati attānaṁ,
bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.

8. Yo nindiyaṁ pasaṁsati,
Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṁ,
Kalinā tena sukhaṁ na vindati.

9. Appamattako ayaṁ kali,
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Ayameva mahantaro kali;
Yo sugatesu manaṁ padosaye.

6.11 Sanaṅkumārasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati sappinītīre.

Atha kho brahmā sanaṅkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ sappinītīraṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

2. “Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ,
ye gottapaṭisārino;
Vijjācaraṇasampanno,
so seṭṭho devamānuse”ti.

3. Idamavoca brahmā sanaṅkumāro. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho brahmā sanaṅkumāro “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

6.12 Devadattasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

2. “Phalaṁ ve kadaliṁ hanti,
phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ;
Sakkāro kāpurisaṁ hanti,
gabbho assatariṁ yathā”ti.

6.13 Andhakavindasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā māgadhesu viharati andhakavinde.

Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ andhakavindaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

2. “Sevetha pantāni senāsanāni,
Careyya saṁyojanavippamokkhā;
Sace ratiṁ nādhigaccheyya tattha,
Saṅghe vase rakkhitatto satīmā.

3. Kulākulaṁ piṇḍikāya caranto,
Indriyagutto nipako satimā;
Sevetha pantāni senāsanāni,
Bhayā pamutto abhaye vimutto.

4. Yattha bheravā sarīsapā,
Vijju sañcarati thanayati devo;
Andhakāratimisāya rattiyā,
Nisīdi tattha bhikkhu vigatalomahaṁso.

5. Idañhi jātu me diṭṭhaṁ,
nayidaṁ itihītihaṁ;
Ekasmiṁ brahmacariyasmiṁ,
sahassaṁ maccuhāyinaṁ.

6. Bhiyyo pañcasatā sekkhā,
dasā ca dasadhā dasa;
Sabbe sotasamāpannā,
atiracchānagāmino.

7. Athāyaṁ itarā pajā,
puññabhāgāti me mano;
Saṅkhātuṁ nopi sakkomi,
musāvādassa ottapan”ti.

6.14 Aruṇavatīsutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati …pe… tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

10. Yo imasmiṁ dhammavinaye,
appamatto vihassati;
Pahāya jātisaṁsāraṁ,
dukkhassantaṁ karissatī’ti.

11. ‘Evaṁ kho mayaṁ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti.

‘Sādhu sādhu, bhikkhave; sādhu kho tumhe, bhikkhave, assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’”ti.

12. Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

2. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana, bhikkhave, aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiṁ kho pana, bhikkhave, rājadhāniṁ sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa kho pana, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ.

Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘āyāma, brāhmaṇa, yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāma, yāva bhattassa kālo bhavissatī’ti.

‘Evaṁ, bhante’ti kho bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—aruṇavatiyā rājadhāniyā antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ.

3. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘paṭibhātu, brāhmaṇa, taṁ brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathā’ti.

‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā, brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khiyyanti vipācenti: ‘acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata bho, kathañhi nāma satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṁ desessatī’ti.

4. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘ujjhāyanti kho te, brāhmaṇa, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca—acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, kathañhi nāma satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṁ desessatīti. Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, bhiyyoso mattāya brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejehī’ti.

‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā dissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi, adissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi, dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānena uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi, dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi.

Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ: ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā’ti.

5. Atha kho abhibhū bhikkhu sikhiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ‘abhijānāmi khvāhaṁ, bhante, bhikkhusaṅghassa majjhe evarūpiṁ vācaṁ bhāsitā—pahomi khvāhaṁ, āvuso, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpetun’ti.

‘Etassa, brāhmaṇa, kālo, etassa, brāhmaṇa, kālo; yaṁ tvaṁ, brāhmaṇa, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyyāsī’ti.

‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmaloke ṭhito imā gāthāyo abhāsi:

6. ‘Ārambhatha nikkamatha,
Yuñjatha buddhasāsane;
Dhunātha maccuno senaṁ,
Naḷāgāraṁva kuñjaro.

7. Yo imasmiṁ dhammavinaye,
appamatto vihassati;
Pahāya jātisaṁsāraṁ,
dukkhassantaṁ karissatī’ti.

8. Atha kho, bhikkhave, sikhī ca bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejetvā—seyyathāpi nāma …pe… tasmiṁ brahmaloke antarahitā aruṇavatiyā rājadhāniyā pāturahesuṁ.

Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: ‘assuttha no tumhe, bhikkhave, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti?

‘Assumha kho mayaṁ, bhante, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti.

‘Yathā kathaṁ pana tumhe, bhikkhave, assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti?

Evaṁ kho mayaṁ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassa:

9. ‘Ārambhatha nikkamatha,
yuñjatha buddhasāsane;
Dhunātha maccuno senaṁ,
naḷāgāraṁva kuñjaro.

6.15 Parinibbānasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane antarena yamakasālānaṁ parinibbānasamaye.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo: ‘vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’”ti.

Ayaṁ tathāgatassa pacchimā vācā.

10. “Nāhu assāsapassāso,
ṭhitacittassa tādino;
Anejo santimārabbha,
cakkhumā parinibbuto.

11. Asallīnena cittena,
vedanaṁ ajjhavāsayi;
Pajjotasseva nibbānaṁ,
vimokkho cetaso ahū”ti.

Dutiyo vaggo.

12. Tassuddānaṁ

Brahmāsanaṁ devadatto,
Andhakavindo aruṇavatī;
Parinibbānena ca desitaṁ,
Idaṁ brahmapañcakanti.

Brahmasaṁyuttaṁ samattaṁ.

2. Atha kho bhagavā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṁ samāpajji.

3. Saññāvedayitanirodhā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā samanantaraṁ bhagavā parinibbāyi.

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmā sahampati imaṁ gāthaṁ abhāsi:

4. “Sabbeva nikkhipissanti,
bhūtā loke samussayaṁ;
Yattha etādiso satthā,
loke appaṭipuggalo;
Tathāgato balappatto,
sambuddho parinibbuto”ti.

5. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi:

6. “Aniccā vata saṅkhārā,
uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti,
tesaṁ vūpasamo sukho”ti.

7. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṁ gāthaṁ abhāsi:

8. “Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ,
tadāsi lomahaṁsanaṁ;
Sabbākāravarūpete,
sambuddhe parinibbute”ti.

9. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi: