SN 3. Kosalasaṁyutta

Saṁyutta Nikāya 3.1

3.1 Daharasutta

1. Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “bhavampi no gotamo anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paṭijānātī”ti?

“Yañhi taṁ, mahārāja, sammā vadamāno vadeyya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti, mameva taṁ sammā vadamāno vadeyya. Ahañhi, mahārāja, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti.

10. Laddhā hi so upādānaṁ,
mahā hutvāna pāvako;
So āsajja ḍahe bālaṁ,
naraṁ nāriñca ekadā;
Tasmā taṁ parivajjeyya,
rakkhaṁ jīvitamattano.

11. Vanaṁ yadaggi ḍahati,
pāvako kaṇhavattanī;
Jāyanti tattha pārohā,
ahorattānamaccaye.

12. Yañca kho sīlasampanno,
bhikkhu ḍahati tejasā;
Na tassa puttā pasavo,
dāyādā vindare dhanaṁ;
Anapaccā adāyādā,
tālāvatthū bhavanti te.

13. Tasmā hi paṇḍito poso,
sampassaṁ atthamattano;
Bhujaṅgamaṁ pāvakañca,
khattiyañca yasassinaṁ;
Bhikkhuñca sīlasampannaṁ,
sammadeva samācare”ti.

14. Evaṁ vutte, rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

2. “Yepi te, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, nigaṇṭho nāṭaputto, sañcayo belaṭṭhaputto, pakudho kaccāyano, ajito kesakambalo; tepi mayā ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paṭijānāthā’ti puṭṭhā samānā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti na paṭijānanti. Kiṁ pana bhavaṁ gotamo daharo ceva jātiyā navo ca pabbajjāyā”ti?

3. “Cattāro kho me, mahārāja, daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbā. Katame cattāro? Khattiyo kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Urago kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Aggi kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Bhikkhu, kho, mahārāja, daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Ime kho, mahārāja, cattāro daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbā”ti.

4. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

5. “Khattiyaṁ jātisampannaṁ,
abhijātaṁ yasassinaṁ;
Daharoti nāvajāneyya,
na naṁ paribhave naro.

6. Ṭhānañhi so manujindo,
rajjaṁ laddhāna khattiyo;
So kuddho rājadaṇḍena,
tasmiṁ pakkamate bhusaṁ;
Tasmā taṁ parivajjeyya,
rakkhaṁ jīvitamattano.

7. Gāme vā yadi vā raññe,
yattha passe bhujaṅgamaṁ;
Daharoti nāvajāneyya,
na naṁ paribhave naro.

8. Uccāvacehi vaṇṇehi,
urago carati tejasī;
So āsajja ḍaṁse bālaṁ,
naraṁ nāriñca ekadā;
Tasmā taṁ parivajjeyya,
rakkhaṁ jīvitamattano.

9. Pahūtabhakkhaṁ jālinaṁ,
pāvakaṁ kaṇhavattaniṁ;
Daharoti nāvajāneyya,
na naṁ paribhave naro.

3.2 Purisasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti?

2. “Tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti.

Idamavoca …pe…

3. “Lobho doso ca moho ca,
purisaṁ pāpacetasaṁ;
Hiṁsanti attasambhūtā,
tacasāraṁva samphalan”ti.

3.3 Jarāmaraṇasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, jātassa aññatra jarāmaraṇā”ti?

“Natthi kho, mahārāja, jātassa aññatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, khattiyamahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā, tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, brāhmaṇamahāsālā …pe… gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā, tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesampāyaṁ kāyo bhedanadhammo nikkhepanadhammo”ti.

Idamavoca …pe…

2. “Jīranti ve rājarathā sucittā,
Atho sarīrampi jaraṁ upeti;
Satañca dhammo na jaraṁ upeti,
Santo have sabbhi pavedayantī”ti.

3.4 Piyasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Taṁ kissa hetu? Yañhi appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ appiyo attā.

Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti; tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu? Yañhi piyo piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ piyo attā”ti.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kesaṁ nu kho piyo attā, kesaṁ appiyo attā’ti?

Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ye ca kho keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti; tesaṁ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: “piyo no attā”ti, atha kho tesaṁ appiyo attā’. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ: ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu? Yañhi, mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṁ piyo attā”ti.

2. Idamavoca …pe…

Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti;
tasmā tesaṁ appiyo attā.
Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ:
‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṁ appiyo attā.
Taṁ kissa hetu?
Yañhi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti;
tasmā tesaṁ appiyo attā.
Ye ca kho keci, mahārāja, kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti;
“Attānañce piyaṁ jaññā,
na naṁ pāpena saṁyuje;
Na hi taṁ sulabhaṁ hoti,
sukhaṁ dukkaṭakārinā.

4. Antakenādhipannassa,
jahato mānusaṁ bhavaṁ;
Kiñhi tassa sakaṁ hoti,
kiñca ādāya gacchati;
Kiñcassa anugaṁ hoti,
chāyāva anapāyinī.

5. Ubho puññañca pāpañca,
yaṁ macco kurute idha;
Tañhi tassa sakaṁ hoti,
taṁva ādāya gacchati;
Taṁvassa anugaṁ hoti,
chāyāva anapāyinī.

6. Tasmā kareyya kalyāṇaṁ,
nicayaṁ samparāyikaṁ;
Puññāni paralokasmiṁ,
patiṭṭhā honti pāṇinan”ti.

3.5 Attarakkhitasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Taṁ kissa hetu? Bāhirā hesā rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā; tasmā tesaṁ arakkhito attā.

Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti; tesaṁ rakkhito attā. Kiñcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya; atha kho tesaṁ rakkhito attā. Taṁ kissa hetu? Ajjhattikā hesā rakkhā, nesā rakkhā bāhirā; tasmā tesaṁ rakkhito attā’”ti.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘kesaṁ nu kho rakkhito attā, kesaṁ arakkhito attā’ti?

Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘ye kho keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti; tesaṁ arakkhito attā. Kiñcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo vā rakkheyya; atha kho tesaṁ arakkhito attā. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. atha kho tesaṁ rakkhito attā. Taṁ kissa hetu? Ajjhattikā hesā, mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā bāhirā; tasmā tesaṁ rakkhito attā”ti.

2. Idamavoca …pe…

Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṁ caranti …pe…
tesaṁ arakkhito attā.
Taṁ kissa hetu?
Bāhirā hesā, mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā;
tasmā tesaṁ arakkhito attā.
Ye hi keci, mahārāja, kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti;
tesaṁ rakkhito attā.
Kiñcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya;
“Kāyena saṁvaro sādhu,
sādhu vācāya saṁvaro;
Manasā saṁvaro sādhu,
sādhu sabbattha saṁvaro;
Sabbattha saṁvuto lajjī,
rakkhitoti pavuccatī”ti.

3.6 Appakasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘appakā te sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī’”ti.

2. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Appakā te, mahārāja, sattā lokasmiṁ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī”ti.

Idamavoca …pe…

3. “Sārattā kāmabhogesu,
giddhā kāmesu mucchitā;
Atisāraṁ na bujjhanti,
migā kūṭaṁva oḍḍitaṁ;
Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti,
vipāko hissa pāpako”ti.

3.7 Aḍḍakaraṇasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, aḍḍakaraṇe nisinno passāmi khattiyamahāsālepi brāhmaṇamahāsālepi gahapatimahāsālepi aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ sampajānamusā bhāsante. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: ‘alaṁ dāni me aḍḍakaraṇena, bhadramukho dāni aḍḍakaraṇena paññāyissatī’”ti.

2. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Yepi te, mahārāja, khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ sampajānamusā bhāsanti; tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

Idamavoca …pe…

3. “Sārattā kāmabhogesu,
giddhā kāmesu mucchitā;
Atisāraṁ na bujjhanti,
macchā khippaṁva oḍḍitaṁ;
Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti,
vipāko hissa pāpako”ti.

3.8 Mallikāsutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato hoti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṁ deviṁ etadavoca: “atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro”ti?

“Natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro”ti?

“Mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro”ti.

2. Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: ‘atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro’ti? Evaṁ vutte, bhante, mallikā devī maṁ etadavoca: ‘natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’ti? Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: ‘mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro’”ti.

3. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

4. “Sabbā disā anuparigamma cetasā,
Nevajjhagā piyataramattanā kvaci;
Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ,
Tasmā na hiṁse paramattakāmo”ti.

3.9 Yaññasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.

2. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontī”ti.

3. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

4. “Assamedhaṁ purisamedhaṁ,
sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ;
Niraggaḷaṁ mahārambhā,
na te honti mahapphalā.

5. Ajeḷakā ca gāvo ca,
vividhā yattha haññare;
Na taṁ sammaggatā yaññaṁ,
upayanti mahesino.

6. Ye ca yaññā nirārambhā,
yajanti anukulaṁ sadā;
Ajeḷakā ca gāvo ca,
vividhā nettha haññare;
Etaṁ sammaggatā yaññaṁ,
upayanti mahesino.

7. Etaṁ yajetha medhāvī,
eso yañño mahapphalo;
Etañhi yajamānassa,
seyyo hoti na pāpiyo;
Yañño ca vipulo hoti,
pasīdanti ca devatā”ti.

3.10 Bandhanasutta

1. Tena kho pana samayena raññā pasenadinā kosalena mahājanakāyo bandhāpito hoti, appekacce rajjūhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalikāhi.

2. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha, bhante, raññā pasenadinā kosalena mahājanakāyo bandhāpito, appekacce rajjūhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalikāhī”ti.

3. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

4. “Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā,
Yadāyasaṁ dārujaṁ pabbajañca;
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu,
Puttesu dāresu ca yā apekkhā.

5. Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā,
Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ;
Etampi chetvāna paribbajanti,
Anapekkhino kāmasukhaṁ pahāyā”ti.

Paṭhamo vaggo.

6. Tassuddānaṁ

Daharo puriso jarā,
piyaṁ attānarakkhito;
Appakā aḍḍakaraṇaṁ,
mallikā yaññabandhananti.

3.11 Sattajaṭilasutta

1. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

10. Patirūpako mattikākuṇḍalova,
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno;
Caranti loke parivārachannā,
Anto asuddhā bahi sobhamānā”ti.

2. Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: “rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo …pe… rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti.

3. Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “ye te, bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatarā”ti.

4. “Dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena: ‘ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannā’ti.

5. Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Sākacchāya, kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā”ti.

6. “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena: “ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannā”ti. Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti.

7. Ete, bhante, mama purisā carā ocarakā janapadaṁ ocaritvā āgacchanti. Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ ahaṁ pacchā osāpayissāmi. Idāni te, bhante, taṁ rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāressantī”ti.

8. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

9. “Na vaṇṇarūpena naro sujāno,
Na vissase ittaradassanena;
Susaññatānañhi viyañjanena,
Asaññatā lokamimaṁ caranti.

3.12 Pañcarājasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekacce evamāhaṁsu: “rasā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan”ti.

Yato kho te rājāno nāsakkhiṁsu aññamaññaṁ saññāpetuṁ. Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ pasenadipamukhānaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan”ti?

Tatrekacce evamāhaṁsu: “rūpā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “saddā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “gandhā kāmānaṁ aggan”ti.

10. Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

11. “Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ,
Pāto siyā phullamavītagandhaṁ;
Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ,
Tapantamādiccamivantalikkhe”ti.

12. Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṁ acchādesīti.

2. Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: “āyāma, mārisā, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etamatthaṁ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.

“Evaṁ, mārisā”ti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṁ.

3. Atha kho te pañca rājāno pasenadipamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: Ekacce evamāhaṁsu: ‘rasā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan’ti. Kiṁ nu kho, bhante, kāmānaṁ aggan”ti?

“idha, bhante, amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan’ti? Ekacce evamāhaṁsu: ‘rūpā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘saddā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘gandhā kāmānaṁ aggan’ti. “Manāpapariyantaṁ khvāhaṁ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, teva rūpā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rūpehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti.

5. Teva, mahārāja, saddā ekaccassa manāpā honti, teva saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti. Teva, mahārāja, gandhā ekaccassa manāpā honti, teva gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti. Teva, mahārāja, rasā ekaccassa manāpā honti, teva rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti. Teva, mahārāja, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, teva phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo phoṭṭhabbehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī”ti.

9. Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.

“Paṭibhātu taṁ, candanaṅgalikā”ti bhagavā avoca.

3.13 Doṇapākasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo doṇapākakuraṁ bhuñjati. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhuttāvī mahassāsī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

2. Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhuttāviṁ mahassāsiṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

3. “Manujassa sadā satīmato,
Mattaṁ jānato laddhabhojane;
Tanukassa bhavanti vedanā,
Saṇikaṁ jīrati āyupālayan”ti.

4. Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaṁ māṇavaṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, tāta sudassana, bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhattābhihāre bhāsa. Ahañca te devasikaṁ kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasataṁ niccaṁ bhikkhaṁ pavattayissāmī”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā rañño pasenadissa kosalassa bhattābhihāre sudaṁ bhāsati:

5. “Manujassa sadā satīmato,
Mattaṁ jānato laddhabhojane;
Tanukassa bhavanti vedanā,
Saṇikaṁ jīrati āyupālayan”ti.

6. Atha kho rājā pasenadi kosalo anupubbena nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena susallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“ubhayena vata maṁ so bhagavā atthena anukampi—diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā”ti.

3.14 Paṭhamasaṅgāmasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo: “rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ parājesi. Parājito ca rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṁ sāvatthiṁ paccuyyāsi.

2. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

3. “Idha, bhante, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho, bhante, rājā pasenadi kosalo: ‘rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī’ti. Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho, bhante, rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ parājesi. Parājito ca, bhante, rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṁ sāvatthiṁ paccuyyāsī”ti.

4. “Rājā, bhikkhave, māgadho ajātasattu vedehiputto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko; rājā ca kho, bhikkhave, pasenadi kosalo kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ajjeva, bhikkhave, rājā pasenadi kosalo imaṁ rattiṁ dukkhaṁ seti parājito”ti.

Idamavoca …pe…

5. “Jayaṁ veraṁ pasavati,
dukkhaṁ seti parājito;
Upasanto sukhaṁ seti,
hitvā jayaparājayan”ti.

3.15 Dutiyasaṅgāmasutta

1. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo: “rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi, jīvaggāhañca naṁ aggahesi.

Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: “kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjeyyan”ti.

2. Atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajji.

3. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

4. “Idha, bhante, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho, bhante, rājā pasenadi kosalo: ‘rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī’ti. Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho, bhante, rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi, jīvaggāhañca naṁ aggahesi. Atha kho, bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: ‘kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ sabbaṁ rathakāyaṁ sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjeyyan’”ti.

5. “Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjī”ti.

6. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

7. “Vilumpateva puriso,
yāvassa upakappati;
Yadā caññe vilumpanti,
so vilutto viluppati.

8. Ṭhānañhi maññati bālo,
yāva pāpaṁ na paccati;
Yadā ca paccati pāpaṁ,
atha dukkhaṁ nigacchati.

9. Hantā labhati hantāraṁ,
jetāraṁ labhate jayaṁ;
Akkosako ca akkosaṁ,
rosetārañca rosako;
Atha kammavivaṭṭena,
so vilutto viluppatī”ti.

3.16 Mallikāsutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi: “mallikā, deva, devī dhītaraṁ vijātā”ti. Evaṁ vutte, rājā pasenadi kosalo anattamano ahosi.

2. Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ anattamanataṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

3. “Itthīpi hi ekacciyā,
seyyā posa janādhipa;
Medhāvinī sīlavatī,
sassudevā patibbatā.

4. Tassā yo jāyati poso,
sūro hoti disampati;
Tādisā subhagiyā putto,
rajjampi anusāsatī”ti.

3.17 Appamādasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti?

2. “Atthi kho, mahārāja, eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti.

3. “Katamo pana, bhante, eko dhammo, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti?

4. “Appamādo kho, mahārāja, eko dhammo, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti. Seyyathāpi, mahārāja, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati—yadidaṁ mahantattena; evameva kho, mahārāja, appamādo eko dhammo, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati—diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcā”ti.

Idamavoca …pe…

5. “Āyuṁ arogiyaṁ vaṇṇaṁ,
saggaṁ uccākulīnataṁ;
Ratiyo patthayantena,
uḷārā aparāparā.

6. Appamādaṁ pasaṁsanti,
puññakiriyāsu paṇḍitā;
Appamatto ubho atthe,
adhiggaṇhāti paṇḍito.

7. Diṭṭhe dhamme ca yo attho,
yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro,
paṇḍitoti pavuccatī”ti.

3.18 Kalyāṇamittasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo, so ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassā’”ti.

10. Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, khattiyānampi anuyantānaṁ evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti. Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, balakāyassapi evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti. Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, negamajānapadassapi evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati, appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti?

13. Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, attāpi gutto rakkhito bhavissati—itthāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissati, kosakoṭṭhāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissatī”ti.

Idamavoca …pe…

14. “Bhoge patthayamānena,
uḷāre aparāpare;
Appamādaṁ pasaṁsanti,
puññakiriyāsu paṇḍitā;
Appamatto ubho atthe,
adhiggaṇhāti paṇḍito.

15. Diṭṭhe dhamme ca yo attho,
yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro,
paṇḍitoti pavuccatī”ti.

2. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Svākkhāto, mahārāja, mayā dhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

3. Ekamidāhaṁ, mahārāja, samayaṁ sakkesu viharāmi nagarakaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho, mahārāja, ānando bhikkhu yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, mahārāja, ānando bhikkhu maṁ etadavoca: ‘upaḍḍhamidaṁ, bhante, brahmacariyassa—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’ti.

4. Evaṁ vuttāhaṁ, mahārāja, ānandaṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: ‘mā hevaṁ, ānanda, mā hevaṁ, ānanda. Sakalameva hidaṁ, ānanda, brahmacariyaṁ—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati.

5. Kathañca, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, sammāsaṅkappaṁ bhāveti … sammāvācaṁ bhāveti … sammākammantaṁ bhāveti … sammāājīvaṁ bhāveti … sammāvāyāmaṁ bhāveti … sammāsatiṁ bhāveti … sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Tadamināpetaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

6. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, byādhidhammā sattā byādhito parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ, ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ—yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’ti.

7. Tasmātiha te, mahārāja, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti. Evañhi te, mahārāja, sikkhitabbaṁ.

8. Kalyāṇamittassa te, mahārāja, kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ayaṁ eko dhammo upanissāya vihātabbo—appamādo kusalesu dhammesu.

9. Appamattassa te, mahārāja, viharato appamādaṁ upanissāya, itthāgārassa anuyantassa evaṁ bhavissati: ‘rājā kho appamatto viharati, appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma, appamādaṁ upanissāyā’ti.

3.19 Paṭhamaaputtakasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?

2. “Idha, bhante, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi—sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi—jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti.

3. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.

4. Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Taṁ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṁ vā kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā aparibhuñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya, no paribhogaṁ.

Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.

5. Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayaṁ.

6. Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Tañca udakaṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāpaccayampi kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya, no parikkhayaṁ.

Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayan”ti.

7. “Amanussaṭṭhāne udakaṁva sītaṁ,
Tadapeyyamānaṁ parisosameti;
Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā,
Nevattanā bhuñjati no dadāti.

8. Dhīro ca viññū adhigamma bhoge,
So bhuñjati kiccakaro ca hoti;
So ñātisaṅghaṁ nisabho bharitvā,
Anindito saggamupeti ṭhānan”ti.

3.20 Dutiyaaputtakasutta

1. Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?

2. “Idha, bhante, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Sataṁ, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi—sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi—jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti.

3. “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Bhūtapubbaṁ so, mahārāja, seṭṭhi gahapati taggarasikhiṁ nāma paccekasambuddhaṁ piṇḍapātena paṭipādesi. ‘Detha samaṇassa piṇḍan’ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Datvā ca pana pacchā vippaṭisārī ahosi: ‘varametaṁ piṇḍapātaṁ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyun’ti. Bhātu ca pana ekaputtakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.

4. Yaṁ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati taggarasikhiṁ paccekasambuddhaṁ piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuṁ sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji. “Evaṁ, mahārāja, seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ nirayaṁ upapanno”ti.

Idamavoca …pe….

Tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuṁ seṭṭhittaṁ kāresi. Yaṁ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippaṭisārī ahosi: ‘varametaṁ piṇḍapātaṁ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyun’ti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṁ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya cittaṁ namati, nāssuḷārāya yānabhogāya cittaṁ namati, nāssuḷārānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ bhogāya cittaṁ namati. Yaṁ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati bhātu ca pana ekaputtakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi, tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena idaṁ sattamaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājakosaṁ paveseti. Tassa kho, mahārāja, seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaṁ parikkhīṇaṁ, navañca puññaṁ anupacitaṁ. Ajja pana, mahārāja, seṭṭhi gahapati mahāroruve niraye paccatī”ti.

“Evaṁ, bhante, seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ nirayaṁ upapanno”ti.

5. “Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ,
Pariggahaṁ vāpi yadatthi kiñci;
Dāsā kammakarā pessā,
Ye cassa anujīvino.

6. Sabbaṁ nādāya gantabbaṁ,
sabbaṁ nikkhippagāminaṁ;
Yañca karoti kāyena,
vācāya uda cetasā.

7. Tañhi tassa sakaṁ hoti,
taṁva ādāya gacchati;
Taṁvassa anugaṁ hoti,
chāyāva anapāyinī.

8. Tasmā kareyya kalyāṇaṁ,
nicayaṁ samparāyikaṁ;
Puññāni paralokasmiṁ,
patiṭṭhā honti pāṇinan”ti.

Dutiyo vaggo.

9. Tassuddānaṁ

Jaṭilā pañca rājāno,
Doṇapākakurena ca;
Saṅgāmena dve vuttāni,
Mallikā dve appamādena ca;
Aputtakena dve vuttā,
Vaggo tena pavuccatīti.

3.21 Puggalasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca:

“cattārome, mahārāja puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?

Tamotamaparāyano,
tamojotiparāyano,
jotitamaparāyano,
jotijotiparāyano.
“Daliddo puriso rāja,
assaddho hoti maccharī;
Kadariyo pāpasaṅkappo,
micchādiṭṭhi anādaro.

11. Samaṇe brāhmaṇe vāpi,
aññe vāpi vanibbake;
Akkosati paribhāsati,
natthiko hoti rosako.

12. Dadamānaṁ nivāreti,
yācamānāna bhojanaṁ;
Tādiso puriso rāja,
mīyamāno janādhipa;
Upeti nirayaṁ ghoraṁ,
tamotamaparāyano.

13. Daliddo puriso rāja,
saddho hoti amaccharī;
Dadāti seṭṭhasaṅkappo,
abyaggamanaso naro.

14. Samaṇe brāhmaṇe vāpi,
aññe vāpi vanibbake;
Uṭṭhāya abhivādeti,
samacariyāya sikkhati.

15. Dadamānaṁ na vāreti,
yācamānāna bhojanaṁ;
Tādiso puriso rāja,
mīyamāno janādhipa;
Upeti tidivaṁ ṭhānaṁ,
tamojotiparāyano.

16. Aḍḍho ce puriso rāja,
assaddho hoti maccharī;
Kadariyo pāpasaṅkappo,
micchādiṭṭhi anādaro.

17. Samaṇe brāhmaṇe vāpi,
aññe vāpi vanibbake;
Akkosati paribhāsati,
natthiko hoti rosako.

18. Dadamānaṁ nivāreti,
yācamānāna bhojanaṁ;
Tādiso puriso rāja,
mīyamāno janādhipa;
Upeti nirayaṁ ghoraṁ,
jotitamaparāyano.

19. Aḍḍho ce puriso rāja,
saddho hoti amaccharī;
Dadāti seṭṭhasaṅkappo,
abyaggamanaso naro.

2. Kathañca, mahārāja puggalo tamotamaparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

20. Samaṇe brāhmaṇe vāpi,
aññe vāpi vanibbake;
Uṭṭhāya abhivādeti,
samacariyāya sikkhati.

21. Dadamānaṁ na vāreti,
yācamānāna bhojanaṁ;
Tādiso puriso rāja,
mīyamāno janādhipa;
Upeti tidivaṁ ṭhānaṁ,
jotijotiparāyano”ti.

3. Seyyathāpi, mahārāja, puriso andhakārā vā andhakāraṁ gaccheyya, tamā vā tamaṁ gaccheyya, lohitamalā vā lohitamalaṁ gaccheyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo tamotamaparāyano hoti.

4. Kathañca, mahārāja, puggalo tamojotiparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca kho hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho, kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

5. Seyyathāpi, mahārāja, puriso pathaviyā vā pallaṅkaṁ āroheyya, pallaṅkā vā assapiṭṭhiṁ āroheyya, assapiṭṭhiyā vā hatthikkhandhaṁ āroheyya, hatthikkhandhā vā pāsādaṁ āroheyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo tamojotiparāyano hoti.

6. Kathañca, mahārāja, puggalo jotitamaparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti, khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

7. Seyyathāpi, mahārāja, puriso pāsādā vā hatthikkhandhaṁ oroheyya, hatthikkhandhā vā assapiṭṭhiṁ oroheyya, assapiṭṭhiyā vā pallaṅkaṁ oroheyya, pallaṅkā vā pathaviṁ oroheyya, pathaviyā vā andhakāraṁ paviseyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo jotitamaparāyano hoti.

8. Kathañca, mahārāja, puggalo jotijotiparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti, khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

9. Seyyathāpi, mahārāja, puriso pallaṅkā vā pallaṅkaṁ saṅkameyya, assapiṭṭhiyā vā assapiṭṭhiṁ saṅkameyya, hatthikkhandhā vā hatthikkhandhaṁ saṅkameyya, pāsādā vā pāsādaṁ saṅkameyya. Tathūpamāhaṁ, mahārāja, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho, mahārāja, puggalo jotijotiparāyano hoti. Ime kho, mahārāja, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Idamavoca …pe…

3.22 Ayyikāsutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divādivassā”ti?

2. “Ayyikā me, bhante, kālaṅkatā jiṇṇā vuḍḍhā mahallikā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā. ‘mā me ayyikā kālamakāsī’”ti.

“Sabbe sattā, mahārāja, maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāvasubhāsitamidaṁ, bhante, bhagavatā—sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā’”ti.

Ayyikā kho pana me, bhante, piyā hoti manāpā. Hatthiratanena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, hatthiratanampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. Assaratanena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, assaratanampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. Gāmavarena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, gāmavarampāhaṁ dadeyyaṁ: ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti. Janapadapadesena cepāhaṁ, bhante, labheyyaṁ ‘mā me ayyikā kālamakāsī’ti, janapadapadesampāhaṁ dadeyyaṁ: “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā. Seyyathāpi, mahārāja, yāni kānici kumbhakārabhājanāni āmakāni ceva pakkāni ca sabbāni tāni bhedanadhammāni bhedanapariyosānāni bhedanaṁ anatītāni; evameva kho, mahārāja, sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītā”ti.

3. Idamavoca …pe…

4. “Sabbe sattā marissanti,
maraṇantañhi jīvitaṁ;
Yathākammaṁ gamissanti,
puññapāpaphalūpagā;
Nirayaṁ pāpakammantā,
puññakammā ca suggatiṁ.

5. Tasmā kareyya kalyāṇaṁ,
nicayaṁ samparāyikaṁ;
Puññāni paralokasmiṁ,
patiṭṭhā honti pāṇinan”ti.

3.23 Lokasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Idamavoca …pe…

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kati nu kho, bhante, lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti?

“Tayo kho, mahārāja, lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, lokassa dhammo, uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja, lokassa dhammo, uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho, mahārāja, lokassa dhammo, uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti.

2. “Lobho doso ca moho ca,
purisaṁ pāpacetasaṁ;
Hiṁsanti attasambhūtā,
tacasāraṁva samphalan”ti.

3.24 Issattasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

idha tyassa yuddhaṁ paccupaṭṭhitaṁ saṅgāmo samupabyūḷho. Atha āgaccheyya khattiyakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatūpāsano bhīru chambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ, attho ca te tādisena purisenā”ti?

“Nāhaṁ, bhante, bhareyyaṁ taṁ purisaṁ, na ca me attho tādisena purisenā”ti.

“Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro asikkhito …pe… atha āgaccheyya vessakumāro asikkhito …pe… atha āgaccheyya suddakumāro asikkhito …pe…

na ca me attho tādisena purisenā”ti.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “kattha nu kho, bhante, dānaṁ dātabban”ti?

“Yattha kho, mahārāja, cittaṁ pasīdatī”ti.

“Kattha pana, bhante, dinnaṁ mahapphalan”ti?

“Aññaṁ kho etaṁ, mahārāja, kattha dānaṁ dātabbaṁ, aññaṁ panetaṁ kattha dinnaṁ mahapphalanti? Sīlavato kho, mahārāja, dinnaṁ mahapphalaṁ, no tathā dussīle. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā, te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi.

Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
Āmodamāno pakireti,
detha dethāti bhāsati;
Taṁ hissa gajjitaṁ hoti,
devasseva pavassato;
Sā puññadhārā vipulā,
dātāraṁ abhivassatī”ti.

2. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, “Bhareyyāhaṁ, bhante, taṁ purisaṁ, attho ca me tādisena purisenā”ti.

idha tyassa yuddhaṁ paccupaṭṭhitaṁ saṅgāmo samupabyūḷho. Atha āgaccheyya khattiyakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ, attho ca te tādisena purisenā”ti?

“Bhareyyāhaṁ, bhante, taṁ purisaṁ, attho ca me tādisena purisenā”ti.

“Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro …pe… atha āgaccheyya vessakumāro …pe… atha āgaccheyya suddakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ, attho ca te tādisena purisenā”ti?

3. “Evameva kho, mahārāja, yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato, tasmiṁ dinnaṁ mahapphalaṁ hoti.

satthā:

Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañcaṅgāni pahīnāni honti.

Katamehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti.

Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalan”ti.

Idamavoca bhagavā …pe…
“Issattaṁ balavīriyañca,
yasmiṁ vijjetha māṇave;
Taṁ yuddhattho bhare rājā,
nāsūraṁ jātipaccayā.

5. Tatheva khantisoraccaṁ,
dhammā yasmiṁ patiṭṭhitā;
Ariyavuttiṁ medhāviṁ,
hīnajaccampi pūjaye.

6. Kāraye assame ramme,
vāsayettha bahussute;
Papañca vivane kayirā,
dugge saṅkamanāni ca.

7. Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ,
vatthasenāsanāni ca;
Dadeyya ujubhūtesu,
vippasannena cetasā.

8. Yathā hi megho thanayaṁ,
vijjumālī satakkaku;
Thalaṁ ninnañca pūreti,
abhivassaṁ vasundharaṁ.

9. Tatheva saddho sutavā,
abhisaṅkhacca bhojanaṁ;
Vanibbake tappayati,
annapānena paṇḍito.

3.25 Pabbatūpamasutta

1. Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?

“Yāni tāni, bhante, raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariyamadamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthāvariyappattānaṁ mahantaṁ pathavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ rājakaraṇīyāni bhavanti, tesu khvāhaṁ, etarahi ussukkamāpanno”ti.

10. Yo dhammaṁ cari kāyena,
vācāya uda cetasā;
Idheva naṁ pasaṁsanti,
pecca sagge pamodatī”ti.

Tatiyo vaggo.

11. Tassuddānaṁ

Puggalo ayyikā loko,
issattaṁ pabbatūpamā;
Desitaṁ buddhaseṭṭhena,
imaṁ kosalapañcakanti.

Kosalasaṁyuttaṁ samattaṁ.

2. “Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ sabbe pāṇe nippothento āgacchati. Yaṁ te, mahārāja, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti.

Evarūpe te, mahārāja, mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyan”ti?

idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ, sabbe pāṇe nippothento āgacchati. Yaṁ te, mahārāja, karaṇīyaṁ, taṁ karohī’ti.

Atha dutiyo puriso āgaccheyya pacchimāya disāya …pe… atha tatiyo puriso āgaccheyya uttarāya disāya … atha catuttho puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. “Evarūpe me, bhante, mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya aññatra samacariyāya aññatra kusalakiriyāya aññatra puññakiriyāyā”ti?

4. “Ārocemi kho te, mahārāja, paṭivedemi kho te, mahārāja, adhivattati kho taṁ, mahārāja, jarāmaraṇaṁ. tesampi, bhante, pattiyuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Santi kho pana, bhante, imasmiṁ rājakule mantino mahāmattā, ye pahonti āgate paccatthike mantehi bhedayituṁ. Tesampi, bhante, mantayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Saṁvijjati kho pana, bhante, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañca, yena mayaṁ pahoma āgate paccatthike dhanena upalāpetuṁ. Tesampi, bhante, dhanayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Adhivattamāne ca me, bhante, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyā”ti?

Adhivattamāne ce te, mahārāja, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyan”ti?

“Adhivattamāne ca me, bhante, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāya?

Yāni tāni, bhante, raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariyamadamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthāvariyappattānaṁ mahantaṁ pathavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ hatthiyuddhāni bhavanti; tesampi, bhante, hatthiyuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe. Yānipi tāni, bhante, raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ …pe… ajjhāvasantānaṁ assayuddhāni bhavanti …pe… rathayuddhāni bhavanti …pe… pattiyuddhāni bhavanti; “Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Adhivattamāne jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyā”ti?

5. Idamavoca bhagavā …pe… satthā:

6. “Yathāpi selā vipulā,
nabhaṁ āhacca pabbatā;
Samantānupariyāyeyyuṁ,
nippothento catuddisā.

7. Evaṁ jarā ca maccu ca,
adhivattanti pāṇine;
Khattiye brāhmaṇe vesse,
sudde caṇḍālapukkuse;
Na kiñci parivajjeti,
sabbamevābhimaddati.

8. Na tattha hatthīnaṁ bhūmi,
na rathānaṁ na pattiyā;
Na cāpi mantayuddhena,
sakkā jetuṁ dhanena vā.

9. Tasmā hi paṇḍito poso,
sampassaṁ atthamattano;
Buddhe dhamme ca saṅghe ca,
dhīro saddhaṁ nivesaye.